Atoms un atoma kodols

Front

Kāds ir atoma vidējais izmērs?

Back

10^-10 m

Answer explanation

Atoma vidējais izmērs ir aptuveni 10^-10 m, kas ir pareizā atbilde. Citas izvēles, piemēram, 10^-10 cm un 10^-6 m, ir nepareizas, jo tās neatbilst atoma izmēra mērogiem.

Front

Back

8

Answer explanation

Ķīmiskajā elementā _8^{16}O, skaitlis 8 norāda uz protonu skaitu, kas ir vienāds ar elektronu skaitu neitrālā atomā. Tādējādi pareizā atbilde ir 8.

Front

Back

nuklonu skaitu kodolā

Answer explanation

Atoma kodola pierakstā A norāda nuklonu skaitu, kas ir protonu un neitronu kopskaits kodolā. Tādējādi pareizā atbilde ir "nuklonu skaitu kodolā".

Front

Kas ir nukloni?

Back

protoni un neitroni

Answer explanation

Nukloni ir atomu kodolu sastāvdaļas, kas ietver protonu un neitronu. Tādējādi pareizā atbilde ir "protoni un neitroni", jo tie abi veido kodolu, kamēr elektroni atrodas ap kodolu.

Front

Kāds ir kodolspēku darbības rādiuss?

Back

kodolspēks ārpus kodola nepastāv

Answer explanation

Kodolspēks pastāv tikai atomu kodolos, tādēļ ārpus kodola tas nepastāv. Tādējādi pareizā atbilde ir, ka kodolspēks ārpus kodola nepastāv.

Front

Kad notiek alfa sabrukšana?

Back

ja atoma kodols zaudē divus protonus un divus neitronus

Answer explanation

Alfa sabrukšana notiek, kad atoma kodols zaudē divus protonus un divus neitronus, veidojot alfa daļiņu. Šī ir pareizā atbilde, jo citi varianti neapraksta alfa sabrukšanas procesu.

Front

Back

atoma kodola viens protons pārvēršas par neitronu

Answer explanation

Beta mīnus sabrukšanas laikā atoma kodola viens protons pārvēršas par neitronu, izdalot elektronu un antineitronu. Tādējādi kodols kļūst stabilāks, un šī ir pareizā atbilde.

Front

Kas ir pussabrukšanas periods?

Back

laiks , kurā sabrūk puse no sākotnēji radioaktīviem kodoliem

Answer explanation

Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā sabrūk puse no sākotnēji radioaktīviem kodoliem, kas ir precīzi definēts un attiecas uz radioaktīvām vielām. Tādējādi pareizā atbilde ir pirmā izvēle.

Front

Kāda ir absorbēšanas dozas vienība?

Back

grejs

Answer explanation

Absorbēšanas dozas vienība ir grejs, kas mēra ionizējošā starojuma enerģiju, ko absorbe ķermenis. Bekerels attiecas uz radioaktivitāti, rengens uz starojuma dozu, bet kirī ir enerģijas vienība.

Front

Kāda ir radioaktīvā starojuma aktivitātes SI vienība?

Back

bekerels

Answer explanation

Radioaktīvā starojuma aktivitātes SI vienība ir bekerels (Bq), kas apzīmē vienu radioaktīvā sabrukuma notikumu sekundē. Grejs (Gy) ir dozimetrijas vienība, zīverts (Sv) ir ekvivalenta deva, bet rengens (R) ir ionizējošā starojuma mērījums.