Livonija

Livonija

Pirmie Baltijas iedzīvotāji, ar kuriem 12. gs. sastapās vācieši, bija Daugavas lejteces līvi. Līvu zemi jeb Līvzemi vācieši savos rakstos latīņu valodā apzīmēja kā Livonia, vācu valodā – Livland. Tomēr jau 13. gs. par Livoniju sāka dēvēt visas tās teritorijas, kuru iedzīvotāji bija brīvprātīgi vai ar militāru spēku piespiesti pakļauties un tika kristīti.

Multiple Choice

Kāpēc Livoniju nosauca par Livoniju jeb Līvzemi?

• Jo vācu krustneši gribēja sadraudzēties ar līviem

• Jo vārds Livonija latīņu valodā skaisti skanēja

• Jo līvi bija pirmie iedzīvotāji, kurus sastapa vācieši

12.gs. Baltijas zemju iedzīvotāji bija palikuši pēdējie pagāni Eiropā, tāpēc šajā reģionā ar Romas pāvesta svētību 12. gs. beigās sākās krusta kari. Vācu krusta karotāji ieradās Baltijā, lai ar zobenu un uguni kristītu vietējos iedzīvotājus un sagrābtu viņu zemi. Rezultātā Livonija izveidojās 13. gs. beigās pēc gandrīz 100 gadus ilgušām cīņām starp vācu krustnešiem un vietējām ciltīm - kuršiem, zemgaļiem, sēļiem, lībiešiem un latgaļiem.

Multiple Choice

Kurā kartē ir redzama Latvijas teritorija pirms Livonijas izveidošanās?

Viduslaiku Livonijas politisko iedalījumu noteica ļoti daudzveidīgi apstākļi. Zemi savā starpā dalīja pieci garīgie teritoriālie kungi, kā rezultātā tā bija politiski sašķelta. Šī situācija turpināja pastāvēt līdz Livonijas sabrukumam. Dažādo zemes kungu intereses bieži bija pretējas un arvien no jauna noveda pie militāriem konfliktiem. Īpaši, turklāt arī ilgstoši, negribēja pierimt nepārtrauktie strīdi starp Vācu ordeni un Rīgas arhibīskapu par dominējošo lomu Livonijā.

Multiple Choice

Kādas sekas bija tam, ka Livonijā izveidojās 5 valstiņas?

• Livonija bija politiski sašķelta

• Livonijā runāja 5 dažādās valodās

• Livonijā izveidojās spēcīga ekonomika

Livoniju veidoja piecas vācu valstiņas – Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordeņa valsts, Sāmsalas – Vīkas bīskapija, Kurzemes bīskapija un Tērbatas bīskapija. Lielākās un ietekmīgākās no tām bija Rīgas arhibīskapija un Livonijas ordeņa valsts, kas savā starpā nemitīgi konkurēja par varu un ietekmi Livonijā.

Lielākā un spēcīgākā no Livonijas valstiņām bija Livonijas ordeņa valsts, ko vadīja mestrs (bruņinieku ordeņa un ordeņa valsts vadītājs). Ordeņa mestru ievēlēja uz mūžu. Viņa pienākums bija vadīt un pārraudzīt ordeņa valsti kopumā. Kā ordeņa karaspēka vadītājs viņš organizēja karagājienus vai zemes aizsardzību pret ienaidniekiem, raudzījās, lai ordeņa karaspēkam būtu ieroči un pārtika. Viņam bija jāpārrauga zemes pārvaldnieku komturu un fogtu darbība, kā arī ordeņbrāļu audzināšana kristīgā garā.

Multiple Choice

Kurš no dotajiem ģerboņiem ir Livonijas ordeņa mestra ģerbonis?

Livonijas iekšējās struktūras izveidoja vācieši, kuri bija ieradušies šajā zemē un to kolonizējuši. Tāpēc vietējo pilsētu tiesības tika aizgūtas no Vāczemes lielākajām pilsētām Hamburgas un Lībekas. Vācieši arī centās nesajaukties ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri bija zemnieki, jo sevi pieskaitīja pie augstākām un priviliģētām sabiedrības kārtām. Tas veicināja to, ka Livonijā izveidojās divas nošķirtas sabiedrības grupas – vācu un nevācu iedzīvotāji.

Multiple Choice

Kāda bija vāciešu attieksme pret vietējiem iedzīvotājiem?

• Vācieši bija pretīmnākoši un laipni pret vietējiem

• Vācieši turējās nošķirti no vietējiem

• Vācieši centās nogalināt pēc iespējas vairāk vietējo

Viduslaikos Livonijā tika nodibinātas pirmās pilsētas mūsdienu Latvijas teritorijā. Kopā Livonijā bija 20 pilsētas un lielākā no tām bija Rīga. Pilsētas veidojās satiksmes ceļu krustpunktos, pie ostām, kā arī Daugavas krastos. Ievērojamākais sabiedrības slānis pilsētās bija vācu tirgotāji, kuri savu bagātību tērēja arī greznu namu būvniecībā. Pilsētas tika veidotas un pārvaldītas pēc Ziemeļvācijas pilsētu parauga.

Multiple Choice

Kas viduslaikos nodibināja pirmās pilsētas Latvijas teritorijā?

• Vācieši

• Vietējie zemnieki

• Senlatvieši

Landtāgos tika risinātas visām valstiņām kopīgas problēmas. Piemēram, 1422. gada landtāgā tika pieņemts lēmums par vienotas naudas sistēmas ieviešanu Livonijā. Tas nozīmēja, ka katrā valstiņā turpmāk varēja norēķināties ar citā valstiņā izdotu naudu. Savukārt 1435. gadā tika pieņemts lēmums, ka Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija savus strīdus nākamos sešus gadus risinās tiesā, nevis karojot. Lai gan landtāga lēmumus ne vienmēr ievēroja, tas vienoja visas Livonijas valstiņas un ļauj skatīties uz Livoniju kā uz vienotu teritoriju.

Multiple Choice

Kas bija landtāgs?

• Zemes dienas padome

• Ievēlēts Livonijas parlaments

• Kārtu pārstāvju sanāksme

Multiple Select

Kuri no dotajiem bija Livonijas landtāga dalībnieki? (vairākas atbildes)

• augstākā garīdzniecība

• ordeņa vadība

• pilsētnieki

• vasaļi

• zemnieki

1558.gadā Livonijas zemēm uzbruka tās austrumu kaimiņš Krievzeme un sākās Livonijas karš. Sadrumstalotā Livonija nespēja atsist krievu karaspēka uzbrukumu, jo karošanai nebija ne naudas, ne karavīru. Livonijas zemeskungiem neizdevās arī atrast sabiedrotos ārzemēs. Šādā situācijā Livonijas ordeņa mestrs pieņēma lēmumu padodies Polijai-Lietuvai un 1561. gadā kopā ar Rīgas arhibīskapu un Livonijas bruņniecību zvērēja uzticību Polijas-Lietuvas karalim. Līdz ar to beidza pastāvēt Livonija un tās zemes nonāca dažādu valdnieku rokās.

Multiple Choice

Kāpēc Livonija nespēja pretoties Krievzemes karaspēka iebrukumam?

• Jo vācu bruņinieki negribēja karot pret austrumu kaimiņiem

• Jo Livonijas zemeskungiem nebija ne naudas, ne armijas

• Jo Krievzemes armijai bija modernāki ieroči

Livonijas kara rezultātā lielākā Livonijas zemju daļa – viss Daugavas labais krasts – tika iekļauts Polijas-Lietuvas valstī kā Pārdaugavas hercogiste. Daugavas kreisajā pusē tika izveidota Kurzemes-Zemgales hercogiste, kas atzina Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda II Augusta varu, taču palika patstāvīga valsts. Savukārt Ziemeļigaunijā nostiprinājās Zviedrija.