Latvijas teritorijas ģeoloģiskā attīstība , uzbūve

Latvijas teritorija ir senās

• Āzijas platformas sastāvdaļa

• Austrumeiropas platformas sastāvdaļa

• Amerikas plātnes sastāvdaļa

Nogulumieži ir izplatītākie Zemes virsas ieži, kuri veidojušies,

• sadēdot jaunākajiem iežiem, kā arī no organiskām atliekām vai vulkānu izvirdumproduktiem.

• sadēdot senākiem iežiem, kā arī no organiskām atliekām vai vulkānu izvirdumproduktiem.

Pamatieži ir nogulumieži -

• māls,kūdra, kaļķakmens, smilšakmens, ģipšakmens, kas radušies pirmskvartāra periodā.

• māls, dolomīts, kaļķakmens, smilšakmens, ģipšakmens, kas radušies pirmskvartāra periodā.

• māls, dolomīts, granīts, smilšakmens, ģipšakmens, kas radušies pirmskvartāra periodā.

Pēdējos pusotra miljarda gados Latvijas teritorijā

• lielas ģeoloģiskās katastrofas nav bijušas.

• ir bijušas lielas ģeoloģiskās katastrofas

Latvijas kristālisko pamatklintāju klāj

• vecāko periodu nogulumi: kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona un perma nogulumi un Kurzemes dienvidrietumos mezozoja ēras triasa un juras periodu nogulumi.

• jaunāko periodu nogulumi: kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona un perma nogulumi un Kurzemes dienvidrietumos mezozoja ēras triasa un juras periodu nogulumi.

Devona smilšakmens nogulumi veidojušies

• jūras līmenim paceļoties, kas aizņēma lielāko Latvijas daļu.

• seklā jūrā, kas aizņēma lielāko Latvijas daļu.

Alas ir pazemes dobumi un ejas

• Zemes garozas dziļākajos slāņos ar vienu vai vairākām izejām virszemē.

• Zemes garozas augšējos slāņos ar vienu vai vairākām izejām virszemē.

Atsegumi ir

• augsnes noskalojumi

• zemes dzīlēs iegūtie iežu nosaukumi

• virszemē atsegti ieži.

Noslīdenis ir

• iežu masīvs, kas atšķēlies un noslīdējis vai slīd lejup pa nogāzi gravitācijas spēka, pazemes un virszemes ūdeņu ietekmē.

• iežu masīvs, kas atšķēlies un noslīdējis vai slīd lejup pa nogāzi cēlējspēka, pazemes un virszemes ūdeņu ietekmē.

Abrāzija ir

• jūras krastu noārdīšanās viļņu darbības rezultātā.

• iežu akumulešanās process