Ziemassvētku eglītes tradīcija

Par Ziemassvētku eglītes dzimteni oficiāli apstiprināta kāda Eiropas pilsēta. Kāds pilsētas viesis 1605.gadā aprakstījis, ko novērojis vietējo iedzīvotāju mājokļos: viņi izrotājuši baltegles ar āboliem, konfektēm, cukurgraudiem, riekstiem un papīra ziediem. No šīs pilsētas tradīcija izplatījās visās Ziemeļvalstīs un zemēs ap Baltijas jūru, tostarp tagadējā Latvijas teritorijā, un vēlāk – visā Eiropā. Kā sauc šo pilsētu?

• Rīga

• Strasbūra

• Berlīne

• Stokholma

Jau senajā Romā egles un citus mūžzaļos kokus rotāja dažādu dzīru laikā, kas notika par godu romiešu dieviem. Senie ķelti ziemas saulgriežu laikā kāra egles zaros ziedojumus dievībām. Kā Tu domā, kāpēc tik populāri bija tieši egles zari?

Pastāv leģenda, ka Kristus dzimšanas naktī visa dzīvā radība nāca pie Viņa ar dāvanām. Palma atnesa dateles, vīģeskoks – svaigas vīģes, vīnogulājs – vīnogu ķekarus, vienīgi eglei nebija nekā ko dot. Tā noskumusi stāvēja nomaļus, līdz par viņu iežēlojās eņģelis. Viņš pavēlēja zvaigznēm nostāties ap egles kuplajiem zariem un spoži mirdzēt. Kad bērns Jēzus ieraudzīja debesu spīdekļu apgaismoto koku, Viņš pasmaidīja un to svētīja. Kāda tradīcija izveidojās šīs leģendas dēļ?

Vēsturnieku pētījumi pirmās eglītes meklējumos mūs atved līdz ____________________. Pirmās liecības, ka Ziemassvētkos rotāta eglīte, saglabājušās no 1476.gada. Ir ziņas, ka ________________ brālības biedri Ziemassvētku ceremonijas laikā izmantojuši mūžzaļu koku, kas, svētkiem beidzoties, ar dziesmām un dejām iznests laukā no svinību nama un sadedzināts. Tomēr nav skaidri zināms, vai šis mūžzaļais koks tiešām bijusi egle. Ir nostāsti arī par to, ka ________ brālības dalībnieki paši veidojuši stilizētu koku, sakarinot tajā papīra un auduma strēmeles, sausos ziedus, salmu lelles, iespējams, arī ābolus un citu gardumus. Ir arī skaidrojums, ka dokumentos aprakstīts nevis Ziemassvētku, bet Vastlāvju jeb Meteņu svinības, kuru beigās sadedzināta eglīte.

Viens no pazīstamākajiem nostāstiem, kuru joprojām pirms Ziemassvētkiem popularizē plašsaziņas līdzekļi, sevišķi Amerikā, arī vēsta par kādu pilsētu. 1510.gadā ievērojamais baznīcas reformators Mārtiņš Luters, kurš tolaik esot dzīvojis kādā no Baltijas valstīm, gājis pa piesnigušu mežu netālu no šīs pilsētas un vērojis, kā mēness un zvaigžņu gaismā mirdz egļu skujas. Viņš nolēmis šo skaistumu aiznest bērniem – nocirtis eglīti un mājās izrotājis to ar svecītēm, kuru liesmiņas atgādinājušas zvaigžņu spulgošanu. Tomēr, papētot Lutera biogrāfiju, kļūst skaidrs, ka šis stāsts nevar būt patiess, jo 1510.gadā Mārtiņš Luters dzīvojis Vācijā, būdams iesvētīts augustīniešu mūka kārtā, kas nozīmē, ka ģimenes viņam vēl nebija. Kas tā bijusi par pilsētu?

• Tallina

• Viļņa

• Kauņa

• Rīga

Šajā Eiropas pilsētā tradīcija rotāt eglīti ienāca tikai 19.gadsimtā. Pie pils pirmo Ziemassvētku egli lika novietot karalienes Viktorijas vīrs, kurš bija vācietis. Kā Tu domā, kurā Eiropas valstī karaļpāris izveidoja tradīciju rotāt eglīti?

• Vācijā

• Šveicē

• Zviedrijā

• Lielbritānijā

Kad Latvijā izveidojās tradīcija rotāt eglīti?