Kopdzimtes lietvārdu nozīmes

Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā muļķīgi un nejēdzīgi, arī vientiesīgi, ir

• nelga.

• nevīža.

• auša.

Cilvēks, kas staigā pa kaimiņu mājām tenkodams, ir

• ciemaslota.

• paziņa.

• nejēga.

Cilvēks, kam pietrūkst vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmju, ir

• nejēga.

• nelga.

• nevīža.

Cilvēks, kas stūrgalvīgi cenšas panākt savas gribas izpildījumu, nepamatoti strīdēties, ir

• tūļa.

• tiepša.

• īgņa.

Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu, piespiež citus pakļauties, ir

• bende.

• varmāka.

• nekauņa.

Cilvēks, kas izturas nesmalkjūtīgi, netaktiski, apvaino citus, ir

• iztapoņa.

• balamute.

• nekauņa.

Nenopietns, draiskulīgs, vieglprātīgs cilvēks ir

• auša.

• tiepša.

• dauzoņa.

Sapīcis, nelaipns, skarbs cilvēks ir

• īgņa.

• glūņa.

• ņerga.

Cilvēks, kas slepeni izseko; arī ļauns un nenovīdīgs cilvēks ir

• iztapoņa.

• glūņa.

• balamute.

Cilvēks, kas ir pakalpīgs, dara tā, kā vēlas citi, ir

• auša.

• nekauņa.

• iztapoņa.