Sveču diena

Latviešu kalendārā februāri sauc par 

• Puteņu mēnesi 

• Ziemas mēnesi 

• Sveču mēnesi 

• Īso mēnesi 

Sveču dienu svin

• 1.februārī 

• 2.februārī 

• 3.februārī 

• 4.februārī 

Sveču dienas galvenā tradīcija ir

• sveču pirkšana 

• sveču liešana  

• Sveču dāvināšana 

• Sveču pārdošana 

Sveču dienā daudz jāsmejas,

• lai visu gadu būtu jautrs un gads būtu labs.

• lai visiem parādītu savu labo noskaņojumu.

• lai vasarā nekostu odi.

• lai nesāpētu zobi. 

“Sveču grāmatas" autors ir

• Imants Ziedonis 

• Jānis Baltvilks 

• Kārlis Skalbe 

• Ojārs Vācietis 

Sveču dienu  mēdz dēvēt arī

• par Svecaini, Grabenīcu.

• par Ziemassvētku laiku.

• par gaismas dienu.

• par svecaini, ūsiņiem. 

Pabeidz dzejoli "Svece"

Lāstekas svece – uz leju, 

 kaķa astes svece – uz augšu, 

 koka zara svece – uz sāniem, 

 naglas svece – taisni kokā iekšā, 

 asna svece – no zemes ārā. 

 Un īstā svecīte – ..

• Adventes vainagā.

• tortē.

•  eglītē.

• uz galda.

Ar Sveču dienu noslēdzas

•  Ziemassvētku laiks un sākās agrs pavasaris.

• janvāris.

• ziema un sākās pavasaris.

• Mārtiņi.

Viens no obligāti veicamajiem darbiem bija sveču liešana, jo tika uzskatīts, ka 2. februārī izlietās sveces degs gaiši un spoži. Senlatvieši sveces izgatavoja

• no parafīna.

• no cūku taukiem.

• no aitu taukiem un vaska.

• no stearīna.

Jauniem cilvēkiem šajā dienā jāēd dzērvenes, lai

• vairotu pārticību. 

• neslimotu ar gripu. 

• vasarā būtu daudz ogu.

•  vairotu skaistumu.