Mūsu augstskolas rektori

1. Cik nodaļu jeb nozaru skolu (mūsdienu izpratnē – fakultāšu) bija Rīgas Politehnikumā tā dibināšanas gadā (1862)?

• Sešas

• Astoņas

• Neviena

• Divas

Answer explanation

Pirmajā mācību gadā Rīgas Politehnikumā nebija nevienas nodaļas jeb – kā toreiz sauca – nozaru skolas, jo studentu zināšanu līmenis izrādījās nepietiekams un tika atvērta Sagatavošanas skola. Rīgas Politehnikuma pirmās nodaļas – Inženieru, Ķīmijas un Lauksaimniecības – tika izveidotas 1863. gadā.

2. Kādā valodā notika studijas Baltijas valstīs senākajā tehniskajā augstskolā – Rīgas Politehnikumā (1862. gadā)?

• Latviešu

• Vācu

• Krievu

• Latīņu

Answer explanation

Rīgas Politehnikums bija privāta augstākās izglītības iestāde, kurā mācības bija par maksu un notika vācu valodā. 1896. gadā, reorganizējot augstskolu par valsts mācību iestādi, mācības notika krievu valodā. Latviešu valoda par mācību valodu kļuva līdz ar Latvijas valsts dibināšanu, kad tehniskās fakultātes tika iekļautas Latvijas Augstskolas (vēlākās Latvijas Universitātes) sastāvā.

Kas bija Nauks?

• Bagāts vācu muižnieks, Rīgas Politehnikuma mecenāts

• Rīgas mērs

• Rīgas Politehnikuma pirmais direktors

• Žurnāla «Наука» dibinātājs

Answer explanation

Profesors Ernsts Nauks bija Rīgas Politehnikuma pirmais direktors. Rīgā viņš ieradās no Vācijas, viņa vadībā tika izstrādāta Rīgas Politehnikuma attīstības koncepcija un izveidota atpazīstama augstākās izglītības mācību iestāde ne vien Krievijas impērijā, bet arī Rietumeiropā.

Cik personu pretendēja uz Rīgas Politehnikuma direktora amatu 1862. gadā?

• Trīs

• Četras

• Septiņas

• Divas

Answer explanation

Rīgas Politehnikuma Padome, kas darbu sāka vēl pirms augstskolas dibināšanas – 1861. gada 19. augustā, – nosauca četrus direktora amata kandidātus. Taču pat vēl RP otrā direktora Gustava Kīzericka pārskatā par Rīgas Politehnikuma izveidi un darbības pirmajiem 25 gadiem parādās tikai kandidātu skaits, nevis viņu vārdi un uzvārdi. Atskaitē «atšifrēts» ir tikai viens kandidāts – Ernsts Nauks. Profesore A. Zigmunde, izpētot RP Padomes priekšsēdētāja un Rīgas birģermeistara Otto Millera saraksti ar direktora amata pretendentiem, secinājusi, ka viens no viņiem varētu būt Cīrihes Politehnikuma profesors mašīnbūves inženieris Francis Relo, kurš no piedāvājuma atteicās un pēc pāris gadiem kļuva par Berlīnes Tehniskās augstskolas rektoru. Vēl viens kandidāts, ar kuru arī sarakstījās Rīgas birģermeistars O. Millers, bija Zārbrikenes Amatniecības skolas direktors fiziķis Ferdinants Bote. Ceturtais – Hāgenas Amatniecības skolas direktors Ernsts Valters Cēme, kurš bija studējis matemātiku, fiziku, mineraloģiju un ķīmiju. Visi amata kandidāti bija zinātņu doktori.

Pēc Ernsta Nauka ierosmes izveidoja ..

• Vērmanes dārzu Rīgā

• Obligātās sporta nodarbības Rīgas Politehnikumā

• Karceri un bērnudārzus

• Obligāto lekciju apmeklējumu

Cik bērnu bija Rīgas Politehnikuma pirmā direktora profesora Ernsta Nauka ģimenē?

• Astoņi

• Pieci

• Desmit

• Divi

Answer explanation

Profesora Ernsta Nauka un viņa sievas Šarlotes Vilhelmīnes Auroras ģimenē bija 10 bērnu – piecas meitas un pieci dēli. Vācijā, no kurienes E. Nauks ieradās Rīgā, stājoties Rīgas Politehnikuma direktora amatā, ģimenē dzimuši septiņi bērni, ceļā uz Rīgu 1862. gadā piedzima meita, vēl divi bērni dzimuši Rīgā.

Kādu titulu Ernstam Naukam 1872. gadā piešķīra cariskā Krievija, kuras sastāvā tolaik atradās tagadējās Latvijas teritorija?

• Grāfs

• Muižnieks

• Kavalieris

• Barons

Ar kādu sporta veidu nodarbojās Rīgas Politehnikuma pirmais direktors Ernsts Nauks?

• Šaušana

• Vingrošana

• Bokss

• Šahs

Answer explanation

E. Nauks bija viens no labākajiem šahistiem Rīgā. RP direktors mūžībā aizgāja, spēlējot šahu ar Baltijas ģenerālgubernatoru Pjotru Bagrationu Rīgas pilī.

Cik rektoru mūsu augstskolā bijuši kopš 1862. gada?

• 13

• 7

• 10

• 12

Kurš no mūsu augstskolas rektoriem amatā stāšanās brīdī bija visjaunākais?

• Ivars Knēts

• Tālis Juhna

• Ernsts Nauks

• Pauls Valdens

Answer explanation

Jaunākais rektors bija starptautiski pazīstamākais mūsu augstskols rektors – latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem – Pauls Valdens, kurš RPI direktora amatā bija divas reizes (1902–1906; 1917–1919). Pats vismaz sešas reizes nominēts Nobela prēmijai.
P. Valdenam laikā, kad viņš pirmoreiz stājās Rīgas Politehniskā institūta direktora amatā, bija vien 38 gadi (bez dažiem mēnešiem 39).
P. Valdens nodzīvoja bagātu un ilgu mūžu un mūžībā devās 93 gadu vecumā.