Kā barojas organismi?

Kādi apstākļi ir nepieciešami, lai telpā augoša auga šūnās notiktu fotosintēze?

• Telpas gaisā jābūt ogļskābajai gāzei (CO₂).

• Augsnei jābūt mitrai.

• Telpas gaisā jābūt glikozei.

• Telpā jābūt vairākiem augiem.

• Telpā jābūt gaismas avotam.

Kāpēc daži augi ķer kukaiņus?

• Fotosintēzes procesam ir vajadzīgi kukaiņi, jo, tos sagremojot, augs uzņem hlorofilu.

• Augos–kukaiņēdājos nenotiek fotosintēze.

• Augi–kukaiņēdāji neizmanto gaismas enerģiju, tāpēc to iegūst no kukaiņiem.

• Purva vidē ir maz nepieciešamo minerālvielu, tāpēc augi tās iegūst, “sagremojot” kukaiņus.

Kāpēc dabā ir nepieciešama fotosintēze?

• Elpošanas procesā augi, uzņemot ogļskābo gāzi, samazina tās koncentrāciju gaisā.

• Augi fotosintezējot veicina CO₂ uzkrāšanos atmosfērā.

• Augi, samazinot CO₂ daudzumu uz Zemes, ietekmē globālās klimata pārmaiņas.

• Augi saražo organiskās vielas organismiem, kas paši barības vielas neražo.

• Augi nepārtraukti atjauno skābekļa rezerves uz Zemes.

Auga raža ir atkarīga no fotosintēzes intensitātes. Kā var noskaidrot auga fotosintēzes intensitāti?

• Eksperimentāli mērot un aprēķinot patērēto CO₂ daudzumu gaisā.

• Eksperimentāli mērot un aprēķinot izdalīto CO₂ daudzumu gaisā.

• Eksperimentāli mērot un aprēķinot izdalīto ūdens daudzumu gaisā.

• Eksperimentāli mērot un aprēķinot saražoto O₂ daudzumu gaisā.

Salīdzini, kuras gremošanas sistēmas sastāvdaļas ir gan mugurkaulniekiem, gan posmkājiem!

• Ir zarnu trakts.

• Ir zobi.

• Ir kuņģis.

• Ir kloāka.

• Ir gremošanas dziedzeri.

Izspried, kā slieku barošanās īpatnības ir saistītas ar augsnes auglības palielināšanos!

• Ēdot biohumusu, tās palielina neauglīgās augsnes kārtas biezumu.

• Rokoties palielina gaisa daudzumu augsnē, un tas uzlabo augu sakņu augšanas apstākļus.

• Izvadot fekālijas, palielina barības vielu daudzumu augsnē.

• Barojoties tās samazina mikroorganismu daudzumu augsnē.

Salīdzini, kāda gremošanas sistēmas īpatnība ir kopīga Latvijā dzīvojošajiem abiniekiem un rāpuļiem!

• Visi izdala indīgas vielas un upurus noindē.

• Šie dzīvnieki upuri nevar saplosīt, jo mutē ir sīki, vāji attīstīti zobi vai to nav vispār.

• Visi ir gaļēdāji.

• Upurus spēj noķert ar lipīgās mēles palīdzību.

Kāpēc putniem ir nepieciešams divdaļīgs kuņģis?

• Muskuļkuņģī barība tiek sagremota ar enzīmu palīdzību, bet dziedzerkuņģis barību sadrupina.

• Dziedzerkuņģis šķeļ barību ar enzīmu palīdzību, bet muskuļkuņģis veic barības mehānisku saberšanu (līdzīgi kā zīdītāju zobi).

• Abas kuņģa daļas piedalās barības šķīdināšanā, bet muskuļkuņģis uzkrāj barību, kas tiek sagremota vēlāk.

• Kuņģim ir divas daļas — divas guzas, kur uzkrāt ēdienu, lai vēlāk to sagremotu ar enzīmu palīdzību.

Kāpēc starp dažu sugu kokiem un cepurīšu sēnēm pastāv savstarpēja mijiedarbība? 

• Tāpēc, ka sēnes pasargā saknes no saules staru iedarbības.

• Tāpēc, ka koks no sēnes iegūst organiskās vielas, tādējādi var labāk augt.

• Tāpēc, ka sēne no koka iegūst fotosintēzes produktus (ogļhidrātus).

• Tāpēc, ka sēnes micēlijs pārklāj auga saknes un papildina spurgaliņu funkcijas.

• āpēc, ka cepurīšu sēnes kā parazīti nespētu izdzīvot.

Cilvēka zarnās dzīvo baktērijas, kas veido zarnu mikrofloru. Kādas attiecības veidojas starp zarnu baktērijām un cilvēku?  

• Labvēlīgi neitrālas attiecības, jo baktērijas piedalās cilvēkam (+) nepieciešamo vitamīnu sintēzē un pašas sevi (0) nodrošina ar barības vielām.

• Nomācošas attiecības, jo normālu zarnu mikrofloru veido cilvēkam parazītiski mikroorganismi.

  Neitrālas attiecības, jo

• Abpusēji labvēlīgas, jo baktērijas (+) saražo cilvēkam (+) nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas, bet cilvēks baktērijas nodrošina ar nepieciešamo vidi un barības vielām.

• Neitrālas attiecības, jo cilvēka (0) gremošanas sistēma var labi funkcionēt bez zarnu baktērijām (0).