Kāpēc uz Ziemassvētku galda nedrīkst atstāt nevienu zirni?

• Lai nākamajā gadā būtu laba zirņu raža

• Lai būtu ražīgs gads

• Lai nākamajā gadā zirņos un burkānos nebūtu tārpi

• Lai nākamajā gadā zirņos un burkānos nebūtu tārpi

Answer explanation

Sens latviešu ticējums vēsta, ka viens no Ziemassvētku ēdieniem ir pelēkie zirņi, kuri jāapēd visi, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.

Egle ir trešais izplatītākais koks, kas aug Latvijas mežos.

Pirmais izplatītākais koks Latvijā ir

• Priede

• Apse

• Bērzs

• Lazda

Answer explanation

Lielāko daļu - 54% Latvijas mežu aizņem lapu koki, bet pārējos 46% skuju koki.

Priede ir izplatītākais koks Latvijā - 28,9%
Bērzs ir otrs izplatītākais koks - 27.9%

Egle ir trešais izplatītākais koks

Ceturtais - baltalksnis

Piektais - apse

Lazda šajā topā tiek ierindota kopā ar pārējiem lapu kokiem

Kurā datumā ir Zvaigznes diena?

• 8.janvārī

• 7.janvārī

• 6.janvārī

• 5.janvārī

Answer explanation

Zvaigznes diena, arī Triju kungu diena, Triju ķēniņu diena un Trejkungu diena ir kristiešu svētki, kurā trīs Austrumu gudrie redzēja zvaigzni virs Betlēmes spīdam un devās meklēt jaundzimušo jūdu ķēniņu.

Šie svētki dēvēti arī par Pagānu svētdienu, jo senāk latvju mājās šajā dienā uz durvīm vilka krustu, lai ļaudis un lopus pasargātu no lietuvēna.

Ar Zvaigznes dienu bieži saistās tradīcija attiecībā uz Ziemassvētku dekorāciju noņemšanu. Vairākās valstīs ir ticējumi, kas nosaka, ka, ja rotājumi tiek atstāti pēc Triju ķēniņu dienas, gaidāmais gads nesīs nelaimi.

Mežā dzimis, mežā audzis. Nāk uz māju pušķoties!

Answer explanation

Egle simbolizē mūžīgo dzīvību un senču dzīvības koku. Egle, būdama mūžzaļš koks, atbaida ļaunos garus. Senlatvieši eglītes necirta un nenesa mājās, bet rotāja tās turpat – mežā, kārdami zaros dabīgus rotājumus un, galvenais, dažādus kārumus, tādējādi godinot un cienot savus senčus.

Mežus pārklāj sniegs,

Lāčiem ziemas miegs,

• Gaiss tiks salts un skanīgs

• Gaiss tik skanīgs, salts

• Viss tik tīrs un balts

• Bet man nāk miegs

Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim.

• Patiesība

• Meli

Answer explanation

Senlatvieši Ziemassvētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim. Senāk Ziemassvētkus svinēja 3 dienas un 3 naktis, bet citviet tie ievilkās pat nedēļas garumā.

Ziemas saulgriežos sākas astronomiskā ziema. Šis ir ziemas tumšais laiks, kad saule ir redzama ļoti īsu brīdi, tādēļ visās mūsu Ziemassvētku dziesmās un rotaļās tiek daudzināta gaisma. Ziemas saulgrieži ir veltīti tam, lai palīdzētu saulei pagriezties uz gaismas pusi.

25.decembrī vārda dienu svin
(divas atbildes)

• Stella

• Lūcija

• Larisa

• Alvīne

Lai nākamajā gadā visi darbi labi veiktos,
(divas atbildes pareizas)

• Ziemassvētku vakarā meitai pa tumsu jāiet uz aitu kūti

• Ziemassvētku rītā vēl pirms saules lēkta jāiekur uguns

• Pirmo Ziemassvētku rītā jāsargā bērni, lai tie neskrien uz kaimiņiem

• Ziemassvētku naktī nedrīkst iet uz cūku kūti

Ne cirsts, ne ēvelēts, bet gluds kā stikls

Dzied circenītis aizkrāsnē,

Nāc puisīt mātei azotē!

• Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,

  mums, lūk, tur logā mēnestiņš.

• Mums ir tur logā zvaigznītes,

  bet mums vairs nav maizītes.

• Paskaties tur lodziņā,

  varbūt vēl tur ir zvaigznītes.

• Ak, neprasi!

  Nav maizītes,

  skat, skat tur logā zvaigznītes.