Ergonomikas vēsture un pētnieki

Kurš no zinātniekiem bija aizrāvies ar kustības un proporciju pētniecību?

• Lekorbizjē

• Albrehts Dīrers

• Leonardo da Vinči

• Isaak Nūtons

Kurā jomā Lekorbizjē un viņa sekotāji pielietoja harmonisku izmēru skalu?

• Mākslā

• Arhitektūrā

• Zinātnē

• Mūzikā

Lekorbizjē uzskatīja, ka māja nav tikai dzīvojamā platība. Ēkā, galvenokārt jāparedz...

• Dekoratīvu elementu izmantošana

• Dabas integrēšana

• Funkcionālums un atbilstība iedzīvotāju vajadzībām

• Platības aizpildīšana

Kurš no šiem apgalvojumiem ir patiess par Lekorbizjē (Lekorbizjē) principiem?

• Tos izmanto mūsdienu arhitektūrā.

• Tiem nav nozīmes mūsdienu dizainā

• Tie ir balstīti tikai uz estētiskiem apsvērumiem

• Viņi dod priekšroku dekoratīviem elementiem, nevis funkcionalitātei.

1. Kurš notikums vēsturē pievērsa uzmanību karavīru un viņu ekipējuma fiziskajām īpašībām?

• Renesanses periods

• Rūpnieciskā revolūcija

• Pirmais pasaules karš

• Otrais pasaules karš

4. Kāpēc ergonomikas izpēte ieguva nozīmi karu laikā?

• Lai uzlabotu karavīru sniegumu

• Uzlabot militāro stratēģiju

• Lai palielinātu ieroču efektivitāti

• Lai veicinātu mieru pasaulē

Kādēļ darba vidē tiek ieviesta ergonomika?

• Lai slodzi un kustības samērotu ar cilvēka darba vietas izmēriem.

• Lai novērtētu vides apstākļus darba vietā.

• Lai novērstu organizatoriskus riskus darba vidē.

• Lai noteiktu psihosociālos faktorus darba vidē.

Kāpēc ergonomikas pētījumu lauks ir paplašinājies?

• Tikai lai novērtētu darba vietas izmērus.

• Lai noteiktu psihosociālos riska faktorus darba vidē.

• Tā iekļauj arī vides apstākļus, organizatoriskus aspektus utt.

• Tikai lai analizētu slodzi un kustības darba vidē.

Kādi riska faktori tiek analizēti kopā ar ergonomikas jautājumiem?

• Pasīvā smēķēšana darbā.

• Psihosociāli darba vides faktori, piemēram, stresa ietekme.

• Fiziska vardarbība pret padotajiem.

darba tehnoloģiju atbilstība personālam un tā optimizēšana

• iespēja kontrolēt fizisko darba vidi – apgaismojumu vai gaisa temperatūru, vai arī organizatorisko vidi – nakts darbu, pārtraukumus u. c.

• ņemot vērā nodarbinātā ķermeņa izmērus un darba veikšanai nepieciešamo kompetenci, darba krēslus pie iekārtām, rokas darbarīkus u. c.

• Resursus, kas palīdzētu darbiniekiem atpūsties un atslābināties, piemēram, atpūtas telpas, sporta zāles, atpūtas zonas.

• Darba raksturu un darbinieka individuālās spējas un ierobežojumus.

• Darba uzdevumu dažādošanas iespējas, darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā