Bibliotēka vakar, šodien, rīt

1. jautājums.

19. gs. vidū senajā Divupes pilsētā Ninīvē (mūsdienās Mosulas pilsēta Irākā) arheologi atrada lielu daudzumu māla plāksnīšu, aprakstītu ķīļrakstā. Šis plāksnīšu krājums ticis veidots kā bibliotēka. Uz vairāk nekā 20 000 dažāda apjoma un satura māla plāksnītēm fiksēti teksti dažādās valodās. Plāksnēm pievienota informācija, vai tas ir oriģināls vai noraksts, norādīts pārrakstītāja vārds, datums un rindu skaits. Šo bibliotēku izveidoja pēdējais Asīrijas valdnieks. Bibliotēkā atrodama arī slavenā „Poēma par Gilgamešu”. Pašlaik saglabātais bibliotēkas krājums glabājas Britu muzejā.

Kā sauca Asīrijas valdnieku, šīs bibliotēkas izveidotāju:

• Gilgamešs

• Mardukams

• Kīrs Lielais

• Ašurbanipals

2. jautājums.

Šī bibliotēka izveidota Senajā Ēģiptē dažus simtus gadu p.m.ē. Bibliotēkas izveidošanas mērķis - savākt vienuviet visas zināšanas, kas pasaulē radītas. Bibliotēkā bija tikšanās telpas, publisko lekciju zāles, dārzi nesteidzīgās sarunām pastaigu laikā. Šādu vidi mēs vēlētos redzēt arī mūsdienu bibliotēkā

Kā sauca šo bibliotēku:

• Sv. Floriana klostera bibliotēka

• Aleksandrijas bibliotēka

• Ptolemaja bibliotēka

• Tigras bibliotēka

3. jautājums.

Šis vācu juvelieris un izgudrotājs iegājis vēsturē kā grāmatu iespiešanas ar metāla burtiem ieviesējs Eiropā. 1450. gadā grāmatu iespiešanas mašīnā iespieda vācu dzejoli, kas kļuva par pirmo drukāto tekstu. Tas izraisīja revolūciju grāmatu drukāšanā un veicināja strauju zinātnes, mākslas un reliģijas attīstību. Pirmā grāmata, ko šis cilvēks izdeva, bija 42 rindu Bībele, kas ir viena no visskaistākajām jebkad iespiestajām grāmatām pasaulē.

Kā sauc šo cilvēku:

• Johans Gūtenbergs

• Mārtiņš Luters

• Leonardo da Vinči

• Nikolajs Koperniks

4. jautājums.

Mūsdienās lielākā bibliotēka pasaulē pēc grāmatu skaita un plauktu lieluma ir Kongresa bibliotēka, kas ir arī ASV Nacionālā bibliotēka. Tā atrodas Vašingtonā un ir vecākā federālā kultūras institūcija valstī. Bibliotēku vada Kongresa bibliotekārs, kura amatu pašlaik pilda Džeimss Bilingtons. Bibliotēka uzbūvēta 1800. gadā Kongresa vajadzībām un atradās Kapitolijā. 19. gs. lielu daļu bibliotēkas oriģinālās kolekcijas iznīcināja 1812. gada karā. 1815. gadā trešais prezidents Tomass Džefersons bibliotēkai pārdeva 6487 savas privātās kolekcijas grāmatas.

Cik krājuma vienību pašlaik atrodas Kongresa bibliotēkā:

• 280 100 000

• 54 250 100

• 147 000 000

• 105 000 000

5. jautājums.

Lai varētu orientēties milzīgajā informācijas apjomā, kas jāapstrādā bibliotēkā, mūsdienās izmanto Universālo decimālo klasifikāciju jeb UDK. Šīs sistēmas “tēvs” ir viens no ievērojamākiem 19. gs. ASV bibliotekāriem. Viņš visu zinātņu kopumu sadalīja desmit klasēs, par simboliem izmantojot arābu ciparus. 1876. gadā iznāca šīs klasifikācijas pirmais izdevums 42 lappušu apjomā. Salīdzinoši 14. izdevumam 1942. gadā jau bija 1927 lappuses. Pēdējais 20. izdevums iznāca gan poligrāfiski, gan pirmoreiz elektroniski.

Kā sauc UDK klasifikācijas izgudrotāju:

• Melvils Djūijs

• Hermanis Melvits

• Džeks O’Hanlons

• Džons Apdaiks

6. jautājums.

Viens no bibliotēkzinātnes un dokumentēšanas prakses tēviem Pols Otlē vēlējās visu informāciju un faktus, visas pasaules zināšanas padarīt pieejamas ikvienam. 1895. gadā viņš kopā ar starptautisko tiesību profesoru Anrī Lafontēnu sāka veidot sistemātisku pārskatu – bibliogrāfiju – par visas pasaules zināšanām un vākt datus par katru jebkad izdoto grāmatu. Šo arhīvu nodēvēja par „Mundaneum”. Tajā par nelielu samaksu katrs varēja saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. „Mundaneum” bija kā sava veida meklētājprogramma 100 gadu pirms „Google” parādīšanās.

„Mundaneum” ir latīņu vārds. Ko tas nozīmē:

• daudz grāmatu

• visa pasaule vienuviet

• bibliotēka

• plašums

7. jautājums.

Pirmā zināmā latviešiem paredzētā bibliotēka atvērās 1828. gadā Neretā, kad tur par mācītāju strādāja Frīdrihs Vilhelms Vāgners, ko tautā iesauca par skolu tēvu. Bibliotēka atradās skolā un bija domāta zemnieku bērniem. Pirmā bibliotēka, ko izveidoja latvieši 1848. gadā, atradās Ēdoles baznīcas ģērbkambarī. Vēlāk lasīšanu un bibliotēku veidošanu popularizēja jaunlatvieši. Juris Alunāns uzskatīja, ka bibliotēkas varētu atturēt no dzeršanas.

Kuru uzskata par pirmās latviešu bibliotēkas dibinātāju:

• Juri Alunānu

• Krišjāni Valdemāru

• Krišjāni Baronu

• Jāni Misiņu

8.jautājums.

Latviešu bibliofils Jānis Misiņš dzimis 1862. gadā Tirzas pagastā un bērnībā aizrāvies ar grāmatu lasīšanu un kolekcionēšanu. Viņa mūža mērķis bijis savākt un apzināt visu, kas latviešu valodā nodrukāts. 1885. gada 19. septembrī Misiņš saņēma Vidzemes gubernatora atļauju publiskas bibliotēkas uzturēšanai. 1925. gadā Misiņš šo bibliotēku pārdeva Rīgas pilsētai. Misiņam nepatika jauno laiku rakstnieki. Raini viņš saucis par Rainīti, bet viņa lugu "Zelta zirgs" dēvējis par Koka zirgu. Misiņam pielipis kāds dzejnieces Aspazijas apzīmējums, kas apliecina viņa sīkstumu un domāšanu par sabiedriskām vērtībām.

Aspazijas veltītais apzīmējums Jānim Misiņam ir:

• mārrutks

• sīkstulis

• glabātājs

• vecais sīpols

9. jautājums.

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas ēka Andreja Pormaļa ielā 11 uzcelta 1931. gadā klasicisma stilā Latvijas bankas Jēkabpils nodaļas vajadzībām un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šāda veida ēkas vēl uzbūvētas Alūksnē, Madonā un Kuldīgā. Bankas pakalpojumi, naudas operācijas un uzglabāšana notika ēkas otrajā stāvā, pirmajā stāvā atradās kalpotāju un pārvaldnieka dzīvokļi. Apkalpoja juridiskās personas (iestādes) un privātos klientus. Līdz mūsdienām ir saglabāts oriģinālais bankas interjers. Bankas ierēdņi apkalpoja klientus stāvus, pie augstajām letēm un lodziņiem. Padomju gados bankas pagrabā tika ierīkota civilās aizsardzības bumbu patvertne un gāzmasku noliktava.   

Kas ir ēkas Andreja Pormaļa ielā 11 arhitekts:

• Indriķis Blankenburgs

• Aleksandrs Šmēlings

• Jānis Frīdrihs Baumanis

• Vilhelms Bokslafs

10. jautājums.

Ēkā Pasta ielā 39 izvietota Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Resursu un datu pārvaldības nodaļa. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šī ēka piederēja Pēterim Ozoliņam. Kopš 1962. gadā ēkā atradās Jēkabpils pilsētas Bērnu bibliotēka, kas dibināta 1947. gadā. Šīs nams ir bijušā ēkas īpašnieka, ASV dzīvojošā Čārlza Ivara Kalmes dāvinājums Jēkabpils pilsētai, ar nosacījumu ēku izmantot tikai bibliotēkas vajadzībām.

Kas atradās ēkā Pasta ielā 39 pirmās brīvvalsts laikā:

• pasta un telegrāfa kantoris

• kurpnieku darbnīca

• maiznīca

• fotoateljē