Šūnu bioloģija un cilmes šūnas

Nosauc vienu vienšūnas un vienu primitīvu daudzšūnu organismu!

• Euglena, Jellyfish

• Amoeba, Sponge

• Paramecium, Coral

• Chlamydomonas, Seaweed

Answer explanation

Amoeba is a single-celled organism, while Sponge is a primitive multicellular organism. This matches the question's requirement for one unicellular and one primitive multicellular organism.

Kā varēja izveidoties daudzšūnu organismi?

• Daudzšūnu organismi ir radīti no gaisa un ūdens.

• Daudzšūnu organismi izveidojās no vienšūnu organismiem, sadarbojoties un specializējoties.

• Daudzšūnu organismi izveidojās no akmeņiem.

• Daudzšūnu organismi attīstījās no augiem, nevis vienšūnu organismiem.

Answer explanation

Daudzšūnu organismi izveidojās no vienšūnu organismiem, kas sadarbojās un specializējās, ļaujot attīstīties sarežģītākām struktūrām un funkcijām, kas ir būtiskas daudzšūnu organismu dzīvotspējai.

Ko sauc par cilmes šūnu?

• Cilmes šūna

• Cilmes šūnas

• Cilmes šūnu tips

• Cilmes šūnu

Answer explanation

Cilmes šūna ir šūna, kas spēj dalīties un attīstīties dažādās šūnu tipoloģijās. Pareizā atbilde ir "Cilmes šūna", jo tā ir vienīgā forma, kas atbilst definīcijai par cilmes šūnām.

Kāda ir cilmes šūnu nozīme topošajā organismā?

• Cilmes šūnas ir nepieciešamas tikai pieauguša organisma atjaunošanai.

• Cilmes šūnas veido tikai nervu audus.

• Cilmes šūnas ir būtiskas topošā organisma attīstībā, jo tās veido visus audus un orgānus.

• Cilmes šūnas ir atbildīgas par organisma imunitāti.

Answer explanation

Cilmes šūnas ir būtiskas topošā organisma attīstībā, jo tās spēj diferencēties un veidot visus audus un orgānus, kas ir nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai.

Kādi ir cilmes šūnu veidi?

• Embrionālās, pieaugušo, inducētās pluripotentās cilmes šūnas.

• Neiroloģiskās, muskuļu, ādas cilmes šūnas.

• Sirds, aknu, plaušu cilmes šūnas.

• Dzelzs, oglekļa, ūdeņraža cilmes šūnas.

Answer explanation

Cilmes šūnas ir klasificējamas trīs galvenajos veidos: embrionālās, pieaugušo un inducētās pluripotentās cilmes šūnas, kas spēj attīstīties par dažādām šūnu tipiem, atšķirībā no citiem piedāvātajiem variantiem.

Nosauc cilvēka audu piemēru! Kādas ir šo audu šūnu raksturīgākās pazīmes?

• Epitēlija audi

• Muskuļu audi

• Saistaudi

• Nervu audi

Answer explanation

Muskuļu audi ir specializēti šūnas, kas spēj sarauties un nodrošināt kustību. To raksturīgākās pazīmes ir šūnu garums, spēja sarauties un augsta enerģijas patēriņa prasība, kas atšķir tos no citiem audu veidiem.

Kāpēc sarežģītāku organismu šūnas nav vienādas?

• Visas šūnas ir identiskas.

• Šūnas specializējas dažādām funkcijām.

• Šūnas ir izveidotas no viena veida šūnām.

• Visas šūnas veic tās pašas funkcijas.

Answer explanation

Sarežģītāku organismu šūnas specializējas dažādām funkcijām, piemēram, muskuļu, nervu vai asins šūnām, kas ļauj organismam efektīvāk darboties. Tādēļ šūnas nav identiskas, bet pielāgojas savām specifiskajām lomām.

Kādas ir šūnu funkcijas daudzšūnu organismos?

• Šūnas veic mehāniskās funkcijas, piemēram, atbalstu.

• Šūnas veic specializētas funkcijas, nodrošinot organisma augšanu, attīstību un homeostāzi.

• Šūnas ir atbildīgas tikai par skābekļa ražošanu.

• Šūnas tikai uzkrāj barības vielas.

Answer explanation

Šūnas daudzšūnu organismos veic specializētas funkcijas, kas ir būtiskas organisma augšanai, attīstībai un homeostāzei, nevis tikai mehāniskās funkcijas vai barības vielu uzkrāšanu.

Kādas ir divas galvenās vielu transporta metodes šūnā?

• Aktīvais un pasīvais transports

• Osmoze un difūzija

• Endocitoze un eksocitoze

• Filtrācija un adsorbcija

Answer explanation

Divas galvenās vielu transporta metodes šūnā ir aktīvais un pasīvais transports. Aktīvais transports prasa enerģiju, lai pārvietotu vielas pret koncentrācijas gradientu, savukārt pasīvais transports notiek bez enerģijas patēriņa.

Kā šūna reaģē uz hipertonisku šķīdumu?

• Šūna uzbriest un plīst.

• Šūna saraujas un zaudē ūdeni.

• Šūna paliek nemainīga.

• Šūna sāk ražot vairāk proteīnu.

Answer explanation

Hipertoniskā šķīduma ietekmē šūna zaudē ūdeni, jo ūdens pārvietojas no zonas ar augstāku koncentrāciju (šūnā) uz zonu ar zemāku koncentrāciju (šķīdumā), tādējādi šūna saraujas.