Jaunpils pils

Jaunpils viduslaiku pili ir cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Savulaik, par izrādīto varonību karā ar zviedriem Polijas karalis pils baronam Matiasam fon de Rekem uzdāvināja Kabiles muižu. Kad de Reke nomira, viņa dēli nekur nevarēja atrast dokumentus par Kabiles muižas dāvināšanu un nācies atteikties no tās. Pēc diviem gadsimtiem kāds pils barons nonāca pamatīgās naudas grūtībās. Vairākas muižas viņam nācās pārdot un ieķīlāt. Kādu vakaru pie pils pieauļojis bruņinieks ar visām bruņām, iegājis pilī un devies tieši pie barona un pasniedzis viņam sen pazudušo dokumentu par Kabiles muižas dāvināšanu. Dokuments tika pasniegts telpā, kur tolaik bija barona bibliotēka. Izejot no telpas, bruņinieks ar visām bruņām pagaisa.

Jelgavas pils

Jelgavas pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda ievērojamākais darbs un viens no retajiem arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Šo pili apvij viena leģenda. Tā stāsta par jaunekli, kura pēdējais dzīves mirklis saistīts ar iepriekš minēto būtni. Puisis strādāja pilī uz stalažām, piepeši visi remontstrādnieki ieraudzīja, ka nezin no kurienes parādās dāma un dodas puisim klāt. Viņš pārbijās, kāpās atpakaļ, nokrita no stalažām un nositās. Tas notika vietā, kur atrodas lasītava, bet senāk tur bija Kurzemes hercoga dzīvojamās telpas. Vēl nostāsti vēsta, ka dāmas bija hercoga radiniece, viņai bērnībā nomira māte. Tēvs gribēja meitu apprecināt ar bagātnieku, bet viņa vēlējās iziet pie vienkārša jaunekļa. Kad daiļava ar iecerēto bēga, hercogs sūtīja pa pēdām kalpus, kas puisi nošāva, bet jaunavu iemūrēja sienā, tāpēc viņa vēl līdz šai dienai nevar rast mieru.

Zaļenieku muiža

Iebraucot Zaļenieku muižā, kur iemitinājusies Zaļenieku arodvidusskola, šķiet, ka skolas audzēkņu radītajā troksnī spokoties uzdrošinātos vien kāds līdz citai dimensijai novests skolotājs. Taču muižas naktssardze, ierodoties darbā, vienmēr sasveicinās ar kādu neredzamu būtni un no rīta aizejot atsveicinās. Interesanti, ka muižas pētnieki nav uzdūrušies nevienai traģiskai nāvei, kas varētu būt pamats šim mītam. Kāda muižas naktssardzes darbiniece vēsta: "Kad muižā esmu viena pati, mani pārņem dīvaina sajūta, it ka kāds mani uzmanīgi vēro. Sākumā domāju, ka tās ir pūces, jo muižas parkā to ir daudz. Taču tā sajūta man ir arī tad, kad pūces guļ."

Gārsenes muižas pils

Leģenda vēsta, ka Gārsenes pilī iemājojis pāragri mirušās barona Gotharda fon Budberga-Beningshauzena pirmās sievas Ģertrūdes Vorsas gars. Kā veltījumu un pateicības dāvanu savai pāragri mirušajai dzīvesbiedrei, viņš uzcēla jaunu, plašāku baznīcu un kapliču ar krāšņu iekšējo koka apdari. Kad kapliča bijusi gatava, barons paspēja nelaiķes mirstīgās atliekas pārapbedīt kapličā. Drīz arī pats barons nomira. Barona otrā sieva negribēja, ka vīrs tiek apglabāts blakus baronesei Vorsai un pavēlēja viņas mirstīgās atliekas pārapbedīt atpakaļ Gārsenes kapos. Kopš tā laika nabaga Ģertrūdes Vorsas dvēsele nevarot atrast mieru.

Zvārtavas pils

Zvārtavas pils tuvumā dzīvojošie ļau­dis zi­not stās­tīt, ka te reiz vie­nā tel­pā nak­šņo­ju­šas mei­te­nes, bet bla­kus is­ta­bā iz­vie­to­ti ka­reiv­ji. Pui­ši va­ka­rā no­lē­mu­ši pie vi­ņām pa­cie­mo­ties, bet tām vi­ņi nav gā­ju­ši pie sirds, tā­pēc sū­tī­ti pro­jām. Viens no zal­dā­tiem sa­nik­no­jies par šā­du ne­vies­mī­lī­bu, aiz­gā­jis pēc šau­ja­mā un drau­dē­jis ie­viest kār­tī­bu. Ta­ču, pār sliek­sni kāp­dams, pa­klu­pis, plin­te iz­šā­vu­si un no­piet­ni sa­vai­no­ju­si vi­ņu. Glābt pui­si nav iz­de­vies, un te­pat pi­lī viņš no­mi­ris. No tā lai­ka viņš jo­pro­jām mi­tino­ties ša­jā vie­tā, ik pa lai­kam nak­tī uz­spē­lē­dams kla­vie­res un jo īpa­ši bie­dē­dams mei­te­nes – gal­ve­nās vai­ni­nie­ces vi­ņa nā­vē. Ka­reiv­ja klāt­būt­ni ap­stip­ri­nā­jis arī kāds ASV pro­fe­sors, kurš sa­vā zem­ē ir sla ­vens spo­ku med­nieks. Viņš an­tro­po­lo­ģi­jas stu­den­tiem rā­dī­jis, kā tas no­tiek. Pag­rab­tel­pās iz­vie­to­jis apa­ra­tū­ru, ar ku­ras palīdzī­bu var sa­zi­nā­ties ar spoku pa­sau­les ie­mīt­nie­kiem. Pusnak­tī šis spoks arī iera­dies, pa­zi­ņo­jis, ka ir ka­rei­vis un dzī­vo­jot ša­jā pi­lī.

Balvu muiža

Vietējie balvēnieši mēļo, ka Balvu muižā, kur nesen vēl bija sākumskola, sieviešu tualetēs, vienā no sienām muižkungu laikos esot iemūrēta pavisam maza meitenīte, kura tagad muižā spokojoties. Daudzi tā spriež pēc sarkanās bantītes, kas piederējusi viņai un ik pa laikam karājoties pie tualetes sienas, jo tā vienmēr tur atgriežas, pat ja visi vienmēr viņu aiznesuši prom.

Rīgas pils

Viena no Rīgas pils leģendām vēsta par "Dorotejas istabu". Kurzemes hercoga Pētera Bīrona trešā sieva. Kādu laiku Dorotejas portrets telpā bija vienīgais viņas istabā, bet nu jau šīs istabas sienas rotā ne tikai viņas, bet arī citu augstmaņu portreti, kuru vārdi ir saistīti ar Latvijas vēsturi. Doroteja ir bijusi ļoti skaista, lepna un cēla sieviete. Tiek uzskatīts, ka viņai nepatīk, ka viņu aizēno, tāpēc katru rītu gleznas, kas atrodas istabā, ir sašķiebušās. Tāpat kāds Valsts prezidenta drošības dienesta pārstāvis no savas pieredzes stāsta, ka pirms pāris gadiem mierīgā vasaras naktī pilī logs atvēries līdz galam vaļā, lai gan tas nav bijis iespējams, jo logi bijuši rūpīgi pārbaudīti un tuvumā nav bijis neviena, kas būtu varējis to atvērt.

Cesvaines pils

Cesvaines pilī reiz tika ierīkota skola, kuras direktors bija dzirdējis, ka pils kreisajā pusē, spoku tornītī, uz grīdas esot nepabeigta kāršu spēle, taču uz šo torni neved durvis. Viņš, ziņkārības mākts, gribējis pārbaudīt vai tiešām tā ir. Tā kā tornī ieejas nav, viņš iemanījās ielūkoties tornīša logos un tiešām konstatējis, ka uz grīdas mētājas šī nepabeigtā kāršu spēle, kurai trumpī bijis pīķa dūzis. Neilgi pēc tam direktors mira. Arī nākamais skolas direktors ieskatījies tornīša logos, kuros jaunais direktors redzējis šo pašu nepabeigto kāršu spēli, tikai šoreiz nu jau tai trūka puse kāršu. Pēc šī atgadījuma direktors cietis avārijā un viņam tika paralizēts ķermenis. Kad Cesvaines pils dega, šim spoku tornītim tieši virsū bija lielas liesmas, kurās varēja redzēt smaidīgu sejiņu. Cesvainiešiem gan bija dažādi uzskati, jo daži bija redzējuši skeleta galvu nevis smaidīgo sejiņu. Pēc pils degšanas to vajadzēja remontēt. Vienīgā problēma bija tā ka remontēt vajadzēja arī spoku tornīša jumtu, kurš bij nodedzis ugunsgrēkā. Celtnieki zināja šo nostāstu par spoku tornīti, tādēļ kategoriski atteicās no tā remontēšanas. Pēc ilgām pārdomām, uz spoku tornīti tika ataicināti ekstrasensi, lai pārliecinātos vai šajā tornīti patiesi ir kāds ļaunais gars. Garāmgājēji bieži redzi tornīša logos kustīgas ēnas.

Cesvaines pilī arīdzan klīst barona Ādolfa Gerharda Borisa Emīla fon Vulfa itāļu sievas spoks. Lieta tāda, ka Vulfs savu sievu mīlējis tik ļoti, ka pili cēlis tā, lai tā atgādinātu mīļotajai dzimto Itāliju - baltiem, plašiem balkoniem, terasēm, ziedu ornamentiem un katoļu kapelu. Abi Cesvainē aizvadījuši ļoti skaistu un romantisku laiku. Runā, ka sieva naktīs joprojām klīstot pa iemīļotajām vietām pilī un visbiežāk manīta stāvam uz sava baltā balkona.

Rundāles pils

Rundāles pils ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā un tajā dzīvo spoks, kura parādoties vēlās vakara stundās un, slīdot cauri pils gaiteņiem, dodoties augšup pa kāpnēm uz kādreizēja pils īpašnieka, grāfa Valeriāna Zubova istabu. Stāsta, ka dāma bijusi kāda nabadzīga, bet skaista meitene, kuru iemīlējis grāfs Zubovs. To uzzinājusi Krievijas imperatore Katrīna II Lielā un likusi, lai Zubovam nocērt galvu un pasniedz to viņai zelta bļodā. Tas ticis izdarīts, bet meitene izgrūsta pa pils otrā stāva logu un nositusies. Viņa nav apglabāta kapos un kopš tā laika klīstot pa pili, mieru meklēdama.

Cēsu viduslaiku pils

Cēsu viduslaiku pili apvij dažādas leģendas par tās teritorijā paslēpto zeltu. Pirms aptuveni gadsimta Cēsu policijā esot reģistrēts neparasts stāstījums, kas izklausās pēc opija smēķētāja murdziņiem. Svētā Jāņa baznīcā atrasts jauns puisis, kurš nav slēpis, ka vēlējies no baznīcas pazemes pagrabiem nokļūt Cēsu pilī un paņemt zeltu. Jaunais cilvēks klāstījis, ka ielīdis pilī no pilsdrupu puses un nokļuvis istabā, kurā ieraudzījis lielu lādi un rakstāmgaldu ar atvilktnēm. Vienā no tām gulējusi zelta nauda. Tiklīdz puisis sniedzies pēc kāda naudas gabala, viņam virsū līdusi čūska ar pīles galvu un spīdošām acīm. Toreiz viņš nobijies un aizbēdzis, bet attapies Svētā Jāņa dievnamā. Pēcāk nolēmis vēlreiz doties pēc zelta, bet marodiera gaitas beigušās policijas iecirknī.

Jaunmoku pils

Jaunmoku pils leģendas pamatā ir patiess notikums, kas risinājies 20. gadsimta sākumā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jaunmoku pili apmeklēja pils kādreizējo īpašnieku fon Ungernu-Šternbergu dzimtas pēcnācēji. Pēc šī apmeklējuma no viņiem tika saņemta vēstule, kurā aprakstīts kāds traģisks gadījums pilī, kas risinājies pagājušā gadsimta sākumā. Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Par bērnu aukli Jaunmokās tad strādājusi jauna meitene Doroteja. Viņa iemīlējusi kādu virsnieku, bet viņš drīzumā devies tālāk frontes gaitās. Virsnieks aizbraucis, bet meitene palikusi viena mātes cerībās. Viņa, nespējot pārdzīvot šķiršanos un negribot piedzīvot kaunu, noslīcinājusies pils lielajā dīķī. Pēc šī traģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu. Reiz Jaunmoku pili kā ekskursanti bija apmeklējuši divi vācu zinātnieki, kuri nodarbojās ar dažādu enerģiju pētniecību. Izmantojot elektroniskus mērinstrumentus, viņi izstaigāja pili un noteica, ka visstiprākā enerģija nāk no bēniņstāva. Viņi esot pat sarunājušies ar viņu un noskaidrojuši, ka viņa ir labsirdīgs spoks. Arī pils darbiniekiem nereti ir bijušas tikšanās viņu, jo tukšā pilī esot bijis dzirdams soļu troksnis un durvju vēršanās.

Baldones pils

Zīmīgākie Baldones pils spoka nodarījumi ir nošu pāršķiršana klavierspēles laikā, dažādu skaņu radīšana un priekšmetu pārvietošana. Pilī šobrīd izvietota mūzikas pamatskola un savulaik skolas ēkā atradās arī skolas direktores dzīvoklis, kas bija iecienīta spoka darbības zona. Spoks mēdza aiznest direktores krūzītes, bet reiz pat nomainīja modinātājpulksteņa zvanīšanas laiku. Viņš ir ļoti aktīvs, bet labestīgs. Tas nedara nevienam nekā ļauna, bet mēdz tikai pabaidīt un izjokot. Kā jau šadās reizēs pierasts spoks aktivizējas naktīs un vēlās vakara stundās, tāpēc to visbiežāk izjūt apkopēji un tie, kuri pēdējie pamet pils ēku.

Elejas muiža

Elejas muižas saimnieka, grāfa Paula Petera fon Medema sešpadsmitgadīgā meita, grāfiene Dagmāra fon Medema bijusi iemīlējusies kādā puisī, kurš nav bijis no muižnieku vidus. Tas nepatika tēvam. Kad viņas tēvs kompānijā, kurā bija arī šis puisis, devās medībās, jauniete gribējusi līdzi, taču tā vietā ieslēgta muižā. Tad viņa lēkusi pa logu, neveiksmīgi nokritusi un nositusies. Tēvs aiz bēdām licis aizmūrēt liktenīgo pils logu. Bet joprojām meitas spoks melnā mednieces tērpā parādoties Elejas muižas parkā - vai nu ar lākturīti rokās, vai traucoties zirgā, lai panāktu mīļoto.

Dikļu pils

Jau kopš viesnīcas atvēršanas, Dikļu pilī virmo mistiska aura un gan starp darbiniekiem, gan viesiem klīst runas par spokiem. Pirmā, kas viesnīcas laikā bija redzējusi spoku bija kāda dāma no kāzu svinībām, kas devās uz savu numuriņu otrajā stāvā. Viņa ieraudzija sievieti senatnīgā kuplā, gaišzilā kleitā , kas stāvējusi pie loga un skatījusies uz viņu. Mazs acu mirklis un spokainais tēls sievietes acu priekšā izgaisis. Kopš tās nakts norisinājās vēl daudz notikumu kuros iesaistīta bija šī Zilā dāma. Te kāds redzējis kā zils lakatiņs pa gaiteni aizlido, te soļi blakus zālē vai otrajā stāvā, kaut skaidri zināms, ka tur ne viena nav. Arī pils masieres pagrabstāvā piedzīvojušas kādas dāmas parādīšanos. Veicot masāžu klientam pēkšņi masieres ieraudzījušas tādu kā caurspīdīgu sievietes tēlu brūnā vecmodīgā kleitā jeb Brūno dāmu. Tikpat pēkšņi kā parādījies šis tēls, tas arī izgaist. Vēlāk arī no vietējiem iedzīvotājiem varēja dzirdēt dažādus spoku stāstus vēl no sanatorijas laikiem un par dāmu zilajā kleitā. Vēl vecākie ļaudis ir stāstījuši, ka no upītes, kas tek gar pili, dažreiz naktī nākot laukā balti gari. Lieki piebilst, ka tuberkolozes sanatorijas laikā, pilī mokošā nāvē aizgājuši ļoti daudz cilvēki, rekords esot bijis pat 11 cilvēku vienā diennaktī.

CŪKMENS

SPOKS KASPERS

KRUELLA

VOLK

VINNIJS PŪKS