WorksheetsKo Tu zini par kuršu ķoniņiem?
Total questions: 10
Worksheet time: 7mins
Kurš apgalvojums ir pareizs un attiecināms uz kuršu ķoniņiem? Izvēlies vienu.
Kuršu ķoniņi ir otra senākā Latvijas teritorijas tauta. Ķoniņi apdzīvoja jūras piekrasti un Daugavas grīvu; viņi bija lieliski zvejnieki un jūrnieki.
Kuršu ķoniņi bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas, un kam par dienestu Ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Kuršu ķoniņi ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa. Apdzīvo galvenokārt Alsungas novadu, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes pagastu un Kuldīgas novada Gudenieku pagastu. Ticīgie ķoniņi ir, galvenokārt, katoļi.
Pēc 1881.g. tautskaites ziņām kuršu ķoniņi dzīvoja 8 brīvciemos. Atzīmē pareizos ciemu nosaukumus.
Ķoniņciems, Kalējciems, Pliķu ciems, Ziemeļciems, Dragūnciems, Viesalgciems, Sausgaļciems, Ratniekciems.
Ķoniņciems, Kuršu ciems, Pliķu ciems, Ziemeļciems, Dragūnciems, Viesalgciems, Sausgaļciems, Kambarnieki.
Ķoniņciems, Kalējciems, Pliķu ciems, Ziemeļciems, Dragūnciems, Viesalgciems, Sausgaļciems, Kambarnieki.
Brīvciemu sievietes bija daudz līdztiesīgākas sabiedrības locekles nekā apkārtējo zemnieku sētu sievas. Kuršu ķoniņienes tērps vienmēr tika veidots cēls un grezns.
Kurā attēlā redzama ķoniņiene?
Kā vēsta nostāsti, šī kuršu ķoniņu ciema vīri kara laikā kaili uz zirgiem pārpeldējuši upi, atraisījuši ienaidnieka laivas un izglābuši savējos. Šim notikumam par godu nodēvēts ķoniņu brīvciems:
Pliķu ciems
Ķoniņciems
Peldētājciems
Varoņciems
Jau hercoga Jēkaba laikā Kuldīgas hercoga muižas pārvaldnieki mēģināja uzspiest kuršu ķoniņiem klaušas. Militārais dienests netika pieprasīts, tomēr strīds auga augumā, un hercogs Jēkabs bija spiests ar savu rīkojumu aizstāvēt ķoniņus pret šādiem tīkojumiem. Spriežot pēc nostāstiem, ķoniņiem ar hercogu bijušas labas attiecības. Viņš ierobežojis latviešus tikai vienā lietā:
Ķoniņiem nav bijis atļauts savas zemes nodot mantojumā saviem pēctečiem (dēliem).
Ķoniņiem nav bijis ļauts precēties savā starpā.
Ķoniņiem nav bijis ļauts braukt pa Kurzemi četrjūgā, kas bijusi tikai hercogu kārtas privilēģija.
Kad un kā tika likvidētas ķoniņu personiskās privilēģijas?
1919. gadā Latvijas Republikas nodibināšana.
1905.gada revolūcija
1682.gads, kad pārstāj valdīt ķoniņiem lojālais Hercogs Jēkabs Ketlers
Zeme ķoniņu ciemos tika sadalīta starp dēliem un tās kļuva arvien mazākas. Kā sauca šos zemes gabalus?
Lēņi
Šņores
Valakas
Vai šādi varētu raksturot kārtīgu kuršu ķoniņu Tontegodes (no intervijas ar ķoniņu pēcteci?
-Skarbs humors (ziemā mirt nevar, jo bēriniekiem sals kājas, vasarā arī ne – saskābs rasols)
-liela mute, runātīgums,
-dižošanās (ciemos neēdīs, lai nepadomā, ka mājās nav ko ēst) un apcelšanās,
-amizanti izteicieni (smukam jau nekā navajag; nu kā tev ar tiem prātiem?; Kalmuižas klebeklis; ko bāz’s visām pudelēm par korķ’?),
-tieksme būt smukam (arī deviņdesmit gadu vecumā uz godiem nevar ģērbt reiz jau vilktu kostīmu!),
-avantūrisms (kamēr radagabali ķoniņsvētkos līksmojas, Omiņš uz savu galvu iekāpj autobusā un kopā ar svešu brigādi aizlaiž ekskursijā)
-dziļš un sirsnīgs dāsnums visās nozīmēs. Un mūzika – daudzi spēlē kādu instrumentu, un visi dzied!
-Alus, protams, alus.
Jā, precīzi!
Nē, nepiekrītu.
Kas bija pličāšanās?
Ķoniņu vīru pirts rituāls, kurš vairoja vīrieša spēku.
Strīda biedra iepļaukāšana
Ķoniņu dāmu tradīcija izliet alu pa galda virsu, sasēst apkārt un dziedot taktī sist ar plaukstu pa slapjo galda virsmu, pēc iespējas vairāk apšļakstot kaimiņu.
Pie kādas ticības, paralēli kristietībai, ķoniņu apdzīvotajos ciemos vēl pieturējās iedzīvotāji?
Senajām latviešu tradīcijām
Luterānisma
Pareizticības
