Font size
WorksheetsTēnijas
Total questions: 32
Worksheet time: 17mins
Cysticercus bovis ir lentes tārpa____kāpura forma
Taeniarhynchus saginatus
Taenia solium
Taenia multiceps
Taeniarhynchus saginatus 1)kāpura forma lokalizējas
2) pieaugušie lokalizējas
1)govju muskulatūrā — visbiežāk kožamā, kakla un starpribu muskulatūrā, mēlē, sirdī
2)cilvēka tievajāš zarnās
1)govju glumeniekā, spureklī, aceknī
2) cilvēka tievajās zarnās
1)govju acīs, smadzenēs
2)cilvēka samdzenēs
1)govju asinsritē
2)cilvēka muskuļos
Taeniarhynchus saginatus izskats
sastāv no galvas — skoleksa, kakla un garas lentes, kurai ir līdz 1000 un vairāk proglotīdu — posmu, galvai 4 piesūcekņi, dzemdei stumbrveida forma, dzimumatveres posmu sānos
sastāv no galvas — un garas lentes, kurai ir līdz 1000 un vairāk proglotīdu — posmu, galvai 6 piesūcekņi, dzemdei stumbrveida forma, dzimumatveres posmu vidū
sastāv no galvas — skoleksa, kakla un garas lentes, kurai ir līdz 1000 un vairāk proglotīdu — posmu, galvai 10 piesūcekņi, dzemdei stumbrveida forma, dzimumatveres posmu sānos
sastāv no galvas — skoleksa un garas lentes, kurai ir līdz 1000 un vairāk proglotīdu — posmu, galvai 12 piesūcekņi, dzemdei stumbrveida forma, dzimumatveres posmu sānos
Taeniarhynchus saginatus
Taenia solium
Taenia hydatigena
Olas dīglītim 6 āķīši, biezs/divkontūrains/dzelteni brūns apvalks
Olas dīglītim 2 āķīši, biezs/divkontūrains/sarkani brūns apvalks
Custicercus bovis finna ir
5-15, 3-8mm plats pūslītis, ar caurspīdīgu šķidrumu
5-15, 3-8mm plats cista, ar sarkanu šķidrumu
45-50 , 3-8mm plats pūslītis, ar caurspīdīgu šķidrumu
Cysticercus bovis attīstības cikls
T. saginattus olas ar fēcēm nonāk ārvidē, govis uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz muskulatūru, izveido tur cisticerku, cilvēks uzņem ar term. neapstr. gaļu, skoleksspieķeras cilveku zarnām, zdalās olas vai proglotioīdi.
T. saginattus olas ar fēcēm nonāk ārvidē, cūkas uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz muskulatūru, izveido tur cisticerku, cilvēks uzņem ar term. neapstr. gaļu, skoleksspieķeras cilveku zarnām, zdalās olas vai proglotioīdi.
T. saginattus olas ar fēcēm nonāk ārvidē, govis uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz smadzenēm izveido tur cisticerku, cilvēks uzņem ar term. neapstr. gaļu, skoleksspieķeras cilveku zarnām, zdalās olas vai proglotioīdi.
T. saginattus olas ar fēcēm nonāk ārvidē, govis uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz taisno zarnu, izveido tur cisticerku, cilvēks uzņem ar term. neapstr. gaļu, skoleksspieķeras cilveku zarnām, zdalās olas vai proglotioīdi.
Taeniarhynchus saginatus definit. saimn.
Cilvēks
Govs
Suns
Kaķis
(Taeniarhynchus saginatus) kuņga un zarnu traktā gremošanas sulu ietekmē olu apvalks izšķīst un no tās iznāk dīglis — _______
onkosfēra
cista
pūslis
Onkosfēra starpsaimnieka organismā _____mēnešu laikā attīstās par kāpuru finnu. Domā, ka finnas dzīves ilgums nepārsniedz 7 - 9 mēnešus; pēc tam finna nobeidzas.
6
2
3
Vienīgais govju invāzijas avots ir slimais cilvēks, kas ārējā vidē izsēj parazīta posmus un olas. Invadēšanās iespēja ir sevišķi liela tad, ja dzīvniekus apkalpojošais personāls slimo ar _____
teniorinhozi
tuberkolozi
Taeniarhynchus saginatus klīn aina govīm
pirmajās dienās pēc invadēšanās paaugstināta ķermeņa temperatūra (40 - 41°C), vispārīgs vājums, dažreiz profūza caureja, kura pēc 4 - 5 dienām izbeidzas. Dzīvnieki slikti ēd, daudz guļ.
Atgremošana 4 – 7 - 5 dienas pārtraukta, novērojama priekškuņģu atonija. Dzīvnieki ir ļoti nemierīgi, uzspiežot aceknim vai glumeniekam. Sāpīga kožamā, kāju, vēdera un muguras muskulatūra.
Redzamās gļotādas bālas, sausas; konjunktīva — iedzeltenā krāsā.
Elpošana un sirdsdarbība paātrināta (pulss 90 reizes minūtē).
Pēc 6 - 7 dienām dzīvnieka veselības stāvoklis uzlabojas un klīniskās pazīmes izzūd 8. - 12. dienā
pirmajās dienās pēc invadēšanās paaugstināta ķermeņa temperatūra (35-36°C), vispārīgs vājums, dažreiz profūza caureja, kura pēc 4 - 5 dienām izbeidzas. Dzīvnieki slikti ēd, daudz guļ.
Atgremošana 4 – 7 - 5 dienas pārtraukta, novērojama priekškuņģu atonija. Dzīvnieki ir ļoti nemierīgi, uzspiežot aceknim vai glumeniekam. Sāpīga kožamā, kāju, vēdera un muguras muskulatūra.
Redzamās gļotādas bālas, sausas; konjunktīva — iedzeltenā krāsā.
Elpošana un sirdsdarbība paātrināta (pulss 90 reizes minūtē).
Pēc 6 - 7 dienām dzīvnieka veselības stāvoklis uzlabojas un klīniskās pazīmes izzūd 8. - 12. dienā
pirmajās dienās pēc invadēšanās paaugstināta ķermeņa temperatūra (40 - 41°C), vispārīgs vājums, dažreiz profūza caureja, kura pēc 4 - 5 dienām izbeidzas. Dzīvnieki slikti ēd, daudz guļ.
Atgremošana 4 – 7 - 5 dienas pārtraukta, novērojama priekškuņģu atonija. Dzīvnieki ir ļoti nemierīgi, uzspiežot aceknim vai glumeniekam. Sāpīga kožamā, kāju, vēdera un muguras muskulatūra.
Redzamās gļotādas bālas, sausas; konjunktīva — iedzeltenā krāsā.
Elpošana un sirdsdarbība paātrināta (pulss 90 reizes minūtē).
Pēc 6 - 7 dienām dzīvnieka veselības stāvoklis uzlabojas un klīniskās pazīmes izzūd 30. dienā
pirmajās dienās pēc invadēšanās paaugstināta ķermeņa temperatūra (40 - 41°C), vispārīgs vājums, dažreiz profūza caureja, kura pēc 4 - 5 dienām izbeidzas. Dzīvnieki slikti ēd, daudz guļ.
Atgremošana 4 – 7 - 5 dienas pārtraukta, novērojama priekškuņģu atonija. Dzīvnieki ir ļoti nemierīgi, uzspiežot aceknim vai glumeniekam. Sāpīga kožamā, kāju, vēdera un muguras muskulatūra.
Redzamās gļotādas bālas, sausas; konjunktīva — iedzeltenā krāsā.
Elpošana un sirdsdarbība paātrināta (pulss 90 reizes minūtē).
Pēc 6 - 7 dienām dzīvnieka veselības stāvoklis uzlabojas un klīniskās pazīmes izzūd 20. dienā
Lai atrastu Cysticercus bovis kautuvē pārbauda
Mēli, Pārbauda vēl plaušas, aknas un apskata barības vadu no ārpuses.
Smdzenes,Pārbauda vēl plaušas, aknas un apskata barības vadu no ārpuses.
spurekli, acekni
Ja tarod finnu - izmeklē mikroskopiski un atrod stiklveidīgus diskus kalcija albuminātus
Cūku cisticerkozi izraisa
Taenia solium kāpura forma Cysticercus cellulosae
Cysticercus bovis ir lentes tārpa
Taeniarhynchussaginatus
Taenia serialis
Cysticercus cellulosae lokalizējas 1) cilvēkā
2) cūkā
1)tievajās zarnās
2)lokalizējas muskulatūrā (visbiežāk kožamos un starpribu muskuļos), mēlē, sirdī, retāk parenhimatozos orgānos un smadzenēs
1)smadzenēs
2)lokalizējas muskulatūrā (visbiežāk kožamos un starpribu muskuļos), mēlē, sirdī, retāk parenhimatozos orgānos un smadzenēs
1)tievajās zarnās
2)smadzenēs
Vai cūku cisticerkozes finnas satopamas arī mežacūkām, retāk suņiem, kaķiem(var arī cilvekā attīstīties)?
Nē
Jā
Taenia solium ir 1,5 - 6 gari garš, lentei ir 800 - 900 posmu. Skoleksa diametrs 0,6 - 2 mm. Skoleksam ir četri piesūcekņi un snuķis, tā virsotnē ir 22 - 32 hitīna kas sakārtoti divos vainadziņos.
Taenia solium ir 1,5 - 6 gari garš, lentei ir 800 - 900 posmu. Skoleksa diametrs 0,6 - 2 mm. Skoleksam ir četri piesūcekņi un snuķis, tā virsotnē ir 4 hitīna kas sakārtoti divos vainadziņos.
Taenia solium ir 1,5 - 6 gari garš, lentei ir 20000 posmu. Skoleksa diametrs 0,6 - 2 mm. Skoleksam ir četri piesūcekņi un snuķis, tā virsotnē ir 22 - 32 hitīna kas sakārtoti divos vainadziņos.
Taenia solium ir 1,5 - 6 gari garš, lentei ir 800 - 900 posmu. Skoleksa diametrs 0,6 - 2 mm. Skoleksam ir četri piesūcekņi un snuķis, tā virsotnē ir 100 hitīna kas sakārtoti divos vainadziņos.
No dzemdes neizdalās brīvi olas
Taenia solium definitīvais saimnieks
Cilvēks
Cūka
Govs
lapsa
Finna Cysticercus cellulosae ir
pūslis, pildīts ar caurspīdīgu šķidrumu, un tā sienas iekšpusē atrodas uz iekšu ielocīts skolekss, kas līdzīgs pieaugušai cestodei.
) ir neliels, 5 - 15 mm garš un 3 - 8 mm plats pūslis, kas pildīts ar caurspīdīgu šķidrumu.
ir maza zirnim līdzīga cista.
Att cikls
UZņem olas/posmus-noārdas apvalki olai un atbrīvojas onkosfēra- ieurbjas zarnu sienas asinsvados,limfvados-aiznes uz muskulatūru, smadzenēm, sirdi, aci, kur izveido CISTICERKU. Cilvēks apēd jēlu gaļu(tur 2 mēm laikā pieaug)
UZņem olas/posmus-noārdas apvalki olai un atbrīvojas onkosfēra- ieurbjas zarnu sienā-aiznes uz muskulatūru, smadzenēm, sirdi, aci, kur izveido CISTICERKU. Cilvēks apēd jēlu gaļu(tur 2 mēm laikā pieaug)
UZņem olas/posmus-noārdas apvalki olai un atbrīvojas onkosfēra- ieurbjas zarnu sienas asinsvados,limfvados-aiznes uz muskulatūru, kur izveido CISTICERKU. Cilvēks apēd jēlu gaļu(tur 2 mēm laikā pieaug)
Vai Cilvēks var reizē būt arī starpsaimnieks, uzņemot Taenia solium olas?
Nē
Jā
Taenia hydatigena def saimn, starpsaimn,
Definitīvie saimnieki: suns, lapsa, šakālis, hiēna, sermuļi, zebiekstes, seski
Starpsaimnieki: aitas, govs, brieži, cūkas, zirgi
Definitīvie saimnieki: cilvēks, seski
Starpsaimnieki: aitas, govs, brieži, cūkas, zirgi
Definitīvie saimnieki: suns, lapsa, šakālis, hiēna, sermuļi, zebiekstes, seski
Starpsaimnieki: zirgi
Definitīvie saimnieki: suns, lapsa, šakālis, hiēna, sermuļi, zebiekstes, seski
Starpsaimnieki: alņi
Taenia hydatigena lokalizācija def.s un starps.
definitīvais saimnieks – tievās zarnas (T.hydatigena);
starpsaimnieks - vēdera dobums, aknas (Cysticercus tenuicollis)
definitīvais saimnieks – smadzenes (T.hydatigena);
starpsaimnieks - vēdera dobums, aknas (Cysticercus tenuicollis)
definitīvais saimnieks – tmuskuļi (T.hydatigena);
starpsaimnieks - vēdera dobums, aknas (Cysticercus tenuicollis)
definitīvais saimnieks – tievās zarnas (T.hydatigena);
starpsaimnieks - spureklis (Cysticercus tenuicollis)
: T.hydatigena izskats
Skoleks, kakls 350-700 posmi. Uz skoleksa atrodas 4 piesūcekņi un snuķis, uz kura atrodas divos vainadziņos sakārtoti 30-44 hitīna āķi. Dzemde stumbrveida, no kuras atiet 5-10 sānu atzarojumi.
Uz pūšļa sienas redzams balts graudveida plankumiņš – skolekss, kas līdzīgs pieaugušā tārpa galvai
Skoleks, kakls 350-700 posmi. Uz skoleksa atrodas 6 piesūcekņi un snuķis, uz kura atrodas divos vainadziņos sakārtoti 12 hitīna āķi. Dzemde stumbrveida, no kuras atiet 5-10 sānu atzarojumi.
Skoleks, kakls 2000 posmi. Uz skoleksa atrodas 4 piesūcekņi un snuķis, uz kura atrodas divos vainadziņos sakārtoti 30-44 hitīna āķi. Dzemde stumbrveida, no kuras atiet 5-10 sānu atzarojumi.
Uz pūšļa sienas redzams balts graudveida plankumiņš – mutes atvere, kas līdzīgs pieaugušā tārpa galvai
T hydatigena att.cikls
T. hudatigena olas ar fēcēm nonāk ārvidē, starpsaimnieks uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz vēdera dobumu, aknām, izveido tur cisticerku, starpsaimnieku apēd defin.saimn. un cikls sākas no jauna
T. hudatigena olas ar fēcēm nonāk ārvidē, starpsaimnieks uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē muskuļiem, izveido tur cisticerku, starpsaimnieku apēd defin.saimn. un cikls sākas no jauna
T. hudatigena olas ar fēcēm nonāk ārvidē, starpsaimnieks uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz smadzenēm, izveido tur cisticerku, starpsaimnieku apēd defin.saimn. un cikls sākas no jauna
T. hudatigena olas ar fēcēm nonāk ārvidē, starpsaimnieks uzņem, izveidojas onkosfēras, penetrē zarnu sienu, cirkulē uz limfvadiem, izveido tur cisticerku, starpsaimnieku apēd defin.saimn. un cikls sākas no jauna
T. hudatigena ārstēšana
Niclosamide, praziquantel, nitroscanate, mebendazols, fenbendazols.
Pyrantel, mebendazols, fenbendazols.
Praziquantel, mebendazols, fenbendazols.
Taenia multiceps
1) def.s.
2) starps.
Definitīvie saimnieki: suņi, lapsas, koijoti, šakāļi, vilki
Satrpsaimnieki: aitas, kazas, govis, brieži, cūkas, zirgi, cilvēks
Definitīvie saimnieki: cilvēki
Satrpsaimnieki: aitas, kazas, govis, brieži, cūkas, zirgi, cilvēks
Definitīvie saimnieki: suņi, lapsas, koijoti, šakāļi, vilki
Satrpsaimnieki: cilvēks
Taenia multiceps lokalizācija
1_def s
2)starps.
definitīvais saimnieks – tievās zarnas (Multiceps multiceps)
starpsaimnieks – smadzenes un muguras smadzenes (Coenurus cerebralis)
definitīvais saimnieks – aknas (Multiceps multiceps)
starpsaimnieks – smadzenes un muguras smadzenes (Coenurus cerebralis)
definitīvais saimnieks – galvas smadzenes (Multiceps multiceps)
starpsaimnieks – smadzenes un muguras smadzenes (Coenurus cerebralis)
Taenia multiceps
pieaugusi cestode ir 40-100 cm garš. Pieaugušiem lenteņiem galva apmēram 0.8mm diametrā ar 4 piesūcekņiem. Tie novietoti dubulti rindā ar 22-32 āķiem. Olas apmēram 29-37 µm diametrā.
pieaugusi cestode ir 40-100 cm garš. Pieaugušiem lenteņiem galva apmēram 0.8mm diametrā ar 6 piesūcekņiem. Tie novietoti dubulti rindā ar 50 āķiem. Olas apmēram 29-37 µm diametrā.
pieaugusi cestode ir 40-100 cm garš. Pieaugušiem lenteņiem galva apmēram 0.8mm diametrā ar 12 piesūcekņiem. Tie novietoti dubulti rindā ar 10 āķiem. Olas apmēram 29-37 µm diametrā.
Taenia multiceps Attīstības cikls:
starpsaimnieki invadējas apēdot T.multiceps olas. Katra ola satur onkosfēru, kas aktivējas tievajās zarnās. Onkosfēra caururbj zarnu sieniņu un ar asinsriti nonāk galvas vai muguras smadzenēs, no onkosfēras attīstās kāpuru stadija Coenuruscerebralis. Pieaugusi cista ir liela, var sasniegt 5cm vai vairāk diametrā. Kazām cistas atrod zemādā un starpmuskuļu saitēs. Var saglabāt dzīvotspēju visu dzīvnieka dzīvi. Definitīvie saimnieki invadējas apēdot inficētu aitu vai kazu smadzenes.
starpsaimnieki invadējas apēdot T.multiceps olas. Katra ola satur onkosfēru, kas aktivējas tievajās zarnās. Onkosfēra caururbj zarnu sieniņu un ar asinsriti nonāk aknās, no onkosfēras attīstās kāpuru stadija Coenuruscerebralis. Pieaugusi cista ir liela, var sasniegt 5cm vai vairāk diametrā. Kazām cistas atrod zemādā un starpmuskuļu saitēs. Var saglabāt dzīvotspēju visu dzīvnieka dzīvi. Definitīvie saimnieki invadējas apēdot inficētu aitu vai kazu smadzenes.
starpsaimnieki invadējas apēdot T.multiceps olas. Katra ola satur onkosfēru, kas aktivējas tievajās zarnās. Onkosfēra caururbj zarnu sieniņu un ar asinsriti nonāk tievajāš zarnās, no onkosfēras attīstās kāpuru stadija Coenuruscerebralis. Pieaugusi cista ir liela, var sasniegt 5cm vai vairāk diametrā. Kazām cistas atrod zemādā un starpmuskuļu saitēs. Var saglabāt dzīvotspēju visu dzīvnieka dzīvi. Definitīvie saimnieki invadējas apēdot inficētu aitu vai kazu smadzenes.
Taenia ovis 1)def s, 2) starps.3)lokaliz
Definitīvais saimnieks: suns, lapsa, vilkveidīgie
Starpsaimnieks: aitas, kazas
Definitīvais saimnieks: atgremotāji
Starpsaimnieks: cilvēks
Lokalizācija: tievās zarnas Taenia ovis (definitīvais saimnieks), muskuļi Cysticercus ovis (starpsaimnieks)
Lokalizācija: muguras smadzenesTaenia ovis (definitīvais saimnieks), muskuļi Cysticercus ovis (starpsaimnieks)
Taenia ovis
pieaudzis tārps ir garš 0.5 – 1.5m garš. Uz skoleksa 24-36 āķi. Strobila bieži savīta spirālveida. Olas ovālas 34x 24-28 µm.
pieaudzis tārps ir garš 0.5 – 1.5m garš. Uz skoleksa 4 āķi. Strobila bieži savīta spirālveida. Olas ovālas 34x 24-28 µm.
Taenia ovis
Attīstības cikls: definitīvie saimnieki invadējas ēdot invadētu aitu, kazu gaļu. Starpsaimnieki invadējas apēdot ar barību olas. Metacestoīdā stadija cysticercusovis lokalizējas muskulatūrā, sirdī, diafragmā un starpmuskuļu audos. Cistas kļūst invadētspējīgas 2-3 mēnešos pēc nonākšanas saimniekā. Prepatentaisperiods sunī 6-9 nedēļas.
Attīstības cikls: definitīvie saimnieki invadējas ēdot invadētu aitu, kazu gaļu. Starpsaimnieki invadējas apēdot ar barību olas. Metacestoīdā stadija cysticercusovis lokalizējas muguras smadzenēs . Cistas kļūst invadētspējīgas 2-3 mēnešos pēc nonākšanas saimniekā. Prepatentaisperiods sunī 6-9 nedēļas.
Attīstības cikls: definitīvie saimnieki invadējas ēdot invadētu aitu, kazu gaļu. Starpsaimnieki invadējas apēdot ar barību olas. Metacestoīdā stadija cysticercusovis lokalizējas tievajās zarnās Cistas kļūst invadētspējīgas 2-3 mēnešos pēc nonākšanas saimniekā. Prepatentaisperiods sunī 6-9 nedēļas.
