jo

tad

labdien

kluk-kluk

pa

vai

nu

pa

ar

tāpēc ka

lai

jo

kas

un

bet

kurš

abi

tur

es

divi

Es, piemēram, nezinu visas atbildes.

Nezinu gan, vai tā būs pareizi.

Ak, cik skaista diena!

Es nezinu, ko man darīt.

tomēr, taču, vai, ja

laikam, nu, kas, tāpat

un, bet, vai, kas

kad, kur, cik, kā

nevien-bet arī, nekad, nekur

tapēc ka, kur, kurš, neviens

kaut kad, kurš katrs, diezin kad, nekad

turpretīm, lai gan, kaut kur, ikviens

Gan vietniekvārdi, gan apstākļa vārdi, kas sākas ar kaut rakstāmi atsevišķi kā divi vārdi. Piemēram: kaut kas.

Īpašības vārdu vispārāko pakāpi veido no īpašības vārda pārākās pakāpes, pievienojot vis- un rakstot to kā vienu vārdu. Piemēram: visgudrākais.

Apstākļa vārds dēļ, labad vienmēr nostājas aiz vārda, kuram tas nosaka locījumu. Piemēram: Tevis dēļ esmu gatavs uz visu.

Vārdi diemžēl, varbūt, laikam ir partikulas, ko teikumā ar komatu neatdala.

Aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē lietvārds jālieto nominatīvā. Piemēram: Man jāraksta vēstule.

ātri strādāt

skaists saulriets

visgrūtākais lēmums

ļoti skaisti

neaprakstāmi panākumi

Kapēc gan neviens mani nebrīdināja?

Viss gudrākais lēmums vienmēr ir nogaidīt.

Es turpretim nestrīdos ar priekšniekiem.

Ne tikai gudrība, bet arī izturība nepieciešama, lai sasniegtu mērķus.

Ik viens var pārliecināties par manu nodomu patiesumu.

Vis ir kārtībā!

Ne kas, ne kas, viss būs labi!

Tas ir kaut kas nedzirdēts!

Lai jums veicās!

Lūdzu, sēdieties!

Es strādāju priekš tevis.

Visi gribēja viens otram novēlēt priecīgus svētkus.

Viņi abi regulāri cits citam sūta vēstules.

Savā dzīvē esmu pieļāvis daudz kļūdu.

Rīt mēs ar jums brauksim ekskursijā.

skaists cilvēks

visskaistākajai rozei

gudro cilvēk!

mazajā namiņā

zaļi augi