Font size
WorksheetsInfekcijas II daļa (atgremotāji)
Total questions: 84
Worksheet time: 7hrs 0mins
Govju mēri ierosina
Rinderpestis virus
Moroviruss
Mortiella viruss
Morbillivirus
Ar govju mēri var saslimt
Ar govju mēri var inficēties
ar fomintiem
tuvā kontaktā
ar vektoru palīdzību
sporādiska infekcija, saslimst uzņemot no augsnes
Govju mēra vīruss primāri vairojas
mandelēs un virsējos limfmezglos
gļotādās
plaušu audos
visos epitēlija audos
Govju mēra epizootiskās formas stadijas
prodromālā, eksudatīvā, beigu
inkupācijas, prodromālā, erozīvā, exitus letalis
prodromālā, sekretorā, beigu
prodromālā, erozīvā, beigu
Ko nozīmē 4D
Pataloganatomiskā izmaiņa, kas raksturīga govju mērim
pilnasenīgi limfmezgli
Zebras strīpas taisanjā zarnā
nav specifisku pazīmju
čūlas un erozijas visur
Govju mēra ārstēšana
vakcinē un uzsāk simptomātisku ārstēšanu
tikai atbalsta terapija
neārstē, likvidē
pielieto antibiotikas sekundārām infekcijām kopā ar atbalsta terapiju
Govju mēra diagnostika
Mazo atgremotāju mēri ierosina
Morbillivirus
Morbaviridae
Pestis virus
PPV vīruss
Mazo atgremotāju mēra izpaltība
Ar mazo atgremotāju mēri var inficēties
fekāli-orālā ceļā
tiešā kontaktā
ar aerosoliem
ar vektoru palīdzību
Mazo atgremotāju mēra patoģenēze
Raksturīgākās klīniskās pazīmes mazo atgremotāju mēra gadījumā
nekrotisks stomatīts, hipotermija
nekrotisks stomatīts, bronhopneimonija
mukopurulenti izdalījumi, ataksija
pustulas un papulas, abortu vētras
Mazo atgremotāju mēra diagnostika
Pestivirus ģintī ietilpst tādi vīrusi kā:
BVDV-1
klasiskais cūku mēris CSF
robežslimības vīruss BDV
BVDV-2
Flaviviruss
Govju virusālās diarejas genotipi
Govju virusālās diarejas biotipi
Horizontālās transmisijas veidi pie govju virusālās diarejas
Persistenti inficēties ar govju virusālo diareju var
būdams vēl auglis
dzīvnieki ar vāju imunitāti
incidentālie saimnieki/starpsaimnieki
cilvēki
Akūtas BVDV izraisītas saslimšanas klīniskās pazīmes
Persistentas BVDV infekcijas klīniskās pazīmes
Gļotādu slimība attīstās
buļļiem
persistenti inficētajiem
neonatālajā periodā
geriatriskiem dzīvniekiem
Akūtu BVDV var atšķirt no gļotādu slimības
Jā
Nē
Zelta standarta metode BVD diagnozes uzstādīšanai
PCR
ELISA
Vīrusa izolācija
IHC
Robežslimību ierosina
BBV
BVDV
BDV
BV
Robežslimības transmisija
Robežslimībai izšķiramie izpausmes veidi
akūta infekcija, persistenta infekcija
akūta infekcija, abortu vētras, subklīniski inficētie
akūta infekcija, subklīniska infekcija, persistenta infekcija
akūta infekcija, augļa infekcija, persistenta inficēšanās
Ziemas dizentēriju ierosina
BVD vīruss
govju koronavīrus BCoV
govju ziemas dizentērijas vīruss
E.coli baktērijas
Ziemas dizentērijas transmisija
aerosoli
fekāli-orāli
ar fomintiem
ar vektoriem
Ziemas dizentērija sastopama
Ziemas dizentērijas klīniskās pazīmes
Ziemas dizentērijas diagnostikas metodes
vīrusa izolācija
klīniskās pazīmes
ELISA
PCR
RT-PCR
Ziemas dizentērijas ārstēšana
Paratuberkulozes inkubācijas periods
dienas
dienas līdz nedēļas
nedēļas līdz mēneši
mēneši līdz gadi
Paratuberkulozi ierosina
M.avium ssp. paratuberculosis
M.paratuberculosis
M.bovis
Paratuberkulozes vīruss
Paratuberkulozes transmisija
ar aerosoliem (aerogēni)
fekāli-orāli
vertikāli
ar vektoriem
Paratuberkulozes primārā vairošanās vieta
Paratuberkulozes klīniskās pazīmes
Zelta standarts paratuberkulozes diagnostikā
fekāliju bakterioloģija
koppiena paraugu izmeklēšana
nekropsija, bakteriolo;gija un histoķīmiskie izdalījumi
ELISA (AV konstatēšana)
Govju enzootisko leikozi ierosina
govju leikēmijas vīruss
govju leikozes vīruss
govju retrovīruss
govju deltavīruss
Govju enzzotiskās leikozes transmisija
aerogēni
alimentāri
tiešā kontaktā
asinis, jaunpiens
Govju enzootiskās leikozes ierosinātāja replikācijas vieta
mandeles, tīmuss
limfoīdie audi
B-limfocīti
T-limfocīti
Govju enzootiskajai leikozei izšķir tādas attīstības stadijas kā
persistenta limfocitoze, limfoma
inkubācijas periods, prodromālā stadija, subklīniskā stadija, klīniskā limfoma
prodromālais periods, persistenta limfocitoze, limfoma
primāra infekcija, persistenta infekcija, persistenta limfocitoze, limfoma
Govju enzootiskās leikozes klīniskās pazīmes
Govju enzootiskās leikozes ārstēšana
aizliegta
antivirāla terapija
simptomātika
labturības un vispārējā veselības stāvokļa uzlabošana
Govju ļauno galvas karsoni ierosina
listērijas
herpesvīruss
limfovīruss
sēnītes
Govju ļaunā galvas karsoņa transmisijas veidi
aerogēni
per os
vertikāli
ar vektoriem
Aitas izdala OvHV-2 ar placentas audiem vai dzimumceļu sekrētiem
Patiesi
Nepatiesi
Savvaļas dzīvnieku (gnu) jaundzīvnieki inficējas ar herpesvīrusu biežāk
pēc dzemdībām
intrauterīni
aerogēni
alimentāri ar inficētu jaunpienu
Govju ļaunā galvas karsoņa klīniskās pazīmes
Govju ļaunā galvas karsoņa diagnostika
PCR
seroloģiski izmeklējumi
klīniskā aina
perakūta gaita--> nediagnosticē
Klostrīdijas iedala
patogēnās, nepatogēnās
aerobās, anaerobās
neirotoksiskās, enterotoksigēnās un enteropatogēnās
eksotoksiskās, endotoksiskās
Clostridium ģints baktērijas ir
anaerobas
aerobas
sporu veidojošas
sporu neveidojošas
Melnās kājas slimību ierosina
C.septicum
C.chauvoei
C.perfingens
C.pertish
Melnās kājas klīniskās pazīmes
Bradzsotu ierosina
C.septicum
C.perfingens
C.bradii
C.braxy
Pulpy kidney ierosina
C.septicum
C.perfringens A
C.perfringenc D
C.nefronecrotica
Nodulāro dermatītu ierosina
baku vīruss
Nodularā dermatīta LSDV vīruss
masalu vīruss
herpes vīruss
Nodulārā dermatīta transmisija
aerogēni
tiešā kontaktā
vertikāli
ar vektoriem
Primāra nodulārā dermatīta replikācijas vieta
Nodulāra dermatīta klīniskās pazīmes
Latvijā nodulāro dermatītu var ārstēt un var profilaktiski vakcinēt
Atļauts
Aizliegts
Kontagiozo govju pleiropneimoniju ierosina
Mycobacterium bovis
Mycoplasma bovis
Mycoplasma mycoides
Mycobacterium mycoides
Kontagiozās govju pleiropneimonijas transmisija
ar aerosoliem
alimentāri
vertikāli
ar vektoriem
Kontagiozā govju pleiropneimonija sastopama
Kontagiozās govju pleiropneimonijas klīniskās pazīmes
Kontagiozās govju pleiropneimonijas ārstēšana un kontrole
Infekciozo katarālo drudzi ierosina
Orbivirus (zilās mēles vīruss)
Orbivirus (katarālā drudža vīruss)
retrovīruss
Mycoplasma spp.
Infekciozā katarālā drudža transmisija
aerogēni
tiešā kontaktā
alimentāri
ar vektoriem
Infekciozā katarālā drudža klīniskās pazīmes
Pataloganatomiskās atradnes, kas raksturīgas infekciozajam katarālajam drudzim
Teļu enzootisko pneimoniju ierosina
govju respiratorais sincitiālais vīruss
govju herpesvīruss- 1
govju virusālās diarejas vīruss
dažādas baktērijas un mikoplazmas
Teļu enzootiskās pneimonijas klīniskās pazīmes
Hroniskas teļu enzootiskās pneimonijas ārstēšana
Govju infekciozo rinotraheītu ierosina
govju sincitiālais vīruss
govju paragripas vīruss
govju herpesvīruss 1
Govju infekciozā rinotraheīta transmisija
aerogēni
tiešā kontaktā
hematogēni
ar vektoriem
Govju herpesvīruss-1 replikācijas vieta
Govju infekciozā rinotraheīta klīniskās pazīmes
Govju sūkļveida encefalopātiju ierosina
Govju sūkļveida encefalopātijas transmisija
aerogēni
alimentāri
tiešā kontaktā
ar vektoriem
Prionu replikācijas vieta nonākot organismā
mandeles
gļotādu epitēlijs
Peijera plates
reģionālie limfmezgli
Govju sūkļveida encefalopātijas klīniskās pazīmes
Govju sūkļveida encefalopātijas diagnostika balstās uz
PCR
ELISA
imūnhistoķīmiju
seroloģiju
