Font size
WorksheetsKā barojas organismi?
Total questions: 28
Worksheet time: 42mins
Kādi apstākļi ir nepieciešami, lai telpā augoša auga šūnās notiktu fotosintēze?
Telpas gaisā jābūt ogļskābajai gāzei (CO2).
Augsnei jābūt mitrai.
Telpas gaisā jābūt glikozei.
Telpā jābūt vairākiem augiem.
Telpā jābūt gaismas avotam.
Kāpēc daži augi ķer kukaiņus?
Fotosintēzes procesam ir vajadzīgi kukaiņi, jo, tos sagremojot, augs uzņem hlorofilu.
Augos–kukaiņēdājos nenotiek fotosintēze.
Augi–kukaiņēdāji neizmanto gaismas enerģiju, tāpēc to iegūst no kukaiņiem.
Purva vidē ir maz nepieciešamo minerālvielu, tāpēc augi tās iegūst, “sagremojot” kukaiņus.
Kāpēc dabā ir nepieciešama fotosintēze?
Elpošanas procesā augi, uzņemot ogļskābo gāzi, samazina tās koncentrāciju gaisā.
Augi fotosintezējot veicina CO2 uzkrāšanos atmosfērā.
Augi, samazinot CO2 daudzumu uz Zemes, ietekmē globālās klimata pārmaiņas.
Augi saražo organiskās vielas organismiem, kas paši barības vielas neražo.
Augi nepārtraukti atjauno skābekļa rezerves uz Zemes.
Auga raža ir atkarīga no fotosintēzes intensitātes. Kā var noskaidrot auga fotosintēzes intensitāti?
Eksperimentāli mērot un aprēķinot patērēto CO2 daudzumu gaisā.
Eksperimentāli mērot un aprēķinot izdalīto CO2 daudzumu gaisā.
Eksperimentāli mērot un aprēķinot izdalīto ūdens daudzumu gaisā.
Eksperimentāli mērot un aprēķinot saražoto O2 daudzumu gaisā.
Salīdzini, kuras gremošanas sistēmas sastāvdaļas ir gan mugurkaulniekiem, gan posmkājiem!
Ir zarnu trakts.
Ir zobi.
Ir kuņģis.
Ir kloāka.
Ir gremošanas dziedzeri.
Izspried, kā slieku barošanās īpatnības ir saistītas ar augsnes auglības palielināšanos!
Ēdot biohumusu, tās palielina neauglīgās augsnes kārtas biezumu.
Rokoties palielina gaisa daudzumu augsnē, un tas uzlabo augu sakņu augšanas apstākļus.
Izvadot fekālijas, palielina barības vielu daudzumu augsnē.
Barojoties tās samazina mikroorganismu daudzumu augsnē.
Salīdzini, kāda gremošanas sistēmas īpatnība ir kopīga Latvijā dzīvojošajiem abiniekiem un rāpuļiem!
Visi izdala indīgas vielas un upurus noindē.
Šie dzīvnieki upuri nevar saplosīt, jo mutē ir sīki, vāji attīstīti zobi vai to nav vispār.
Visi ir gaļēdāji.
Upurus spēj noķert ar lipīgās mēles palīdzību.
Kāpēc putniem ir nepieciešams divdaļīgs kuņģis?
Muskuļkuņģī barība tiek sagremota ar enzīmu palīdzību, bet dziedzerkuņģis barību sadrupina.
Dziedzerkuņģis šķeļ barību ar enzīmu palīdzību, bet muskuļkuņģis veic barības mehānisku saberšanu (līdzīgi kā zīdītāju zobi).
Abas kuņģa daļas piedalās barības šķīdināšanā, bet muskuļkuņģis uzkrāj barību, kas tiek sagremota vēlāk.
Kuņģim ir divas daļas — divas guzas, kur uzkrāt ēdienu, lai vēlāk to sagremotu ar enzīmu palīdzību.
Kāpēc starp dažu sugu kokiem un cepurīšu sēnēm pastāv savstarpēja mijiedarbība?
Tāpēc, ka sēnes pasargā saknes no saules staru iedarbības.
Tāpēc, ka koks no sēnes iegūst organiskās vielas, tādējādi var labāk augt.
Tāpēc, ka sēne no koka iegūst fotosintēzes produktus (ogļhidrātus).
Tāpēc, ka sēnes micēlijs pārklāj auga saknes un papildina spurgaliņu funkcijas.
āpēc, ka cepurīšu sēnes kā parazīti nespētu izdzīvot.
Cilvēka zarnās dzīvo baktērijas, kas veido zarnu mikrofloru. Kādas attiecības veidojas starp zarnu baktērijām un cilvēku?
Labvēlīgi neitrālas attiecības, jo baktērijas piedalās cilvēkam (+) nepieciešamo vitamīnu sintēzē un pašas sevi (0) nodrošina ar barības vielām.
Nomācošas attiecības, jo normālu zarnu mikrofloru veido cilvēkam parazītiski mikroorganismi.
Neitrālas attiecības, jo
Abpusēji labvēlīgas, jo baktērijas (+) saražo cilvēkam (+) nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas, bet cilvēks baktērijas nodrošina ar nepieciešamo vidi un barības vielām.
Neitrālas attiecības, jo cilvēka (0) gremošanas sistēma var labi funkcionēt bez zarnu baktērijām (0).
Dodoties barības meklējumos uz pilsētu, meža dzīvnieki pamet savu dabisko dzīves vidi un pakļauj sevi daudziem riskiem. Kuri apgalvojumi šajā situācijā raksturo barošanās attiecības?
Cilvēks kompostē bojātos produktus, kas kļūst par viegli pieejamiem barības resursiem vārnām un kaijām.
Cilvēks (+), putni (0), jo cilvēki atrod vietu, kur izgāzt atkritumus.
Vārnas (+) un kaijas (+) kopā barojas.
Cilvēks (0), putni (+), jo cilvēkam šie produkti nav nepieciešami.
Putnu barotavā ir iebērtas saulespuķu sēklas, tāpēc biežākie viesi ir zaļžubītes, lielās zīlītes, melnie meža strazdi un zvirbuļi.
Kādas barošanās attiecības veidojas starp šiem putniem?
parazītisms
neitrālisms
konkurence
simbioze
Kādas barošanās attiecības ir parkā dzīvojošai vāverei un kurmim?
Abpusēji labvēlīgas, jo vāvere un kurmis nav konkurenti barības un dzīves vides dēļ.
Neitrālisms, jo nav barošanās attiecību, bet abi dzīvo vienā ekosistēmā.
Abpusēji labvēlīgas, jo abi ir atkarīgi no parka ekoloģiskā stāvokļa.
Labvēlīgi neitrālas, jo vāvere (0) neēd sliekas, kas ir kurmja (+) pamatbarība.
Kuri apgalvojumi par barošanās ķēdes attēlošanas principiem ir pareizi?
Barošanās ķēde parasti sastāv tikai no patērētājiem, kuri enerģiju iegūst cits no cita.
Barošanās ķēde atspoguļo enerģijas plūsmas virzienu.
Bultiņu virziens barošanās ķēdē parāda, kādā virzienā organismi pārvietojas.
Barošanās ķēdē katram iesaistītajam organismam ir sava loma – R, P vai N.
Barošanās ķēde parasti sākas ar patērētājiem, kuri spēj uzņemt gaismas enerģiju un izmantot to, lai ražotu barības vielas.
Kas barošanās ķēdē ir ražotājs?
Organisms, kurš izmanto gaismas enerģiju, lai ražotu barības vielas.
Mežs.
Organisms, kurš fotosintezē.
Augēdājs.
Augs.
Kā sauc augu šūnu sastāvdaļas, kuru funkcijas var salīdzināt ar saules baterijām?
(a)
Kā sauc augu, kas barojas gan fotosintezējot, gan “medījot” kukaiņus? Tas sastopams Latvijas augstajos purvos jeb sūnu purvos.
dzērvene
rasene
sfagni
Gliemenes ir mazkustīgas, tās barojas ar detrītu, planktona organismiem un baktērijām. Kā tas iespējams, ja tām nav galvas?
Tām ir gremošanas dobums ar mutes atveri, caur kuru gan uzņem, gan izvada produktus.
Gliemenēm nav gremošanas sistēmas.
Gliemenes ūdeni filtrē.
Gliemenes uzsūc barību caur ādu.
Kādi pielāgojumi barības ieguvei ir raksturīgi upesvēžiem?
Zobu funkcijas veic žokļkājas.
Vēži barības satveršanai izmanto spīles.
Vēži ar spīlēm upurī ievada indi.
Vēži ir visēdāji, tie ar sūcējtipa mutes orgāniem var uzņemt daudzveidīgu barību.
Vēži var ēst daudzveidīgu barību, arī slimus vai beigtus dzīvniekus.
Gan bebra, gan ūdra dzīvesveids un barības meklēšana ir saistīta ar ūdenstilpēm. Kas šiem zīdītājiem ir atšķirīgs?
Bebrs grauž kokus, zarus, bet ūdrs medī zivis un ūdensputnu mazuļus.
Ūdram ir attīstīti grauzējam raksturīgie ilkņi, bet bebram — plēsējiem raksturīgie priekšzobi.
Bebrs ir tipisks grauzējs, jo tam nav ilkņu, bet ūdrs ir plēsējs — tam ir ilkņi un spēcīgi attīstīti dzerokļi.
Ūdrs ir augēdājs, bet bebrs — gaļēdājs.
Kāda putnu gremošanas sistēmas sastāvdaļa pēc formas ir tiešs pielāgojums barības uzņemšanas veidam?
(a)
Kāpēc odzes radīto brūci var pazīt pēc divām koduma vietām?
Tāpēc, ka indīgajām čūskām ir 2 indes zobi.
Tāpēc, ka odzes mēlei ir iešķelts gals, kas veido divdaļīgu kodumu.
Kā vienā vārdā sauc savstarpēji saistītu dzīvo būtņu un vides kopumu, kurā organismi ir atkarīgi cits no cita, piemēram, dārzu vai pļavu?
(a)
Latvijā sastopamās ķirzakas pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem, dažreiz ēd arī kailgliemežus, tāpēc ierobežo šo kaitēkļu izplatīšanos.
Nosaki barošanās attiecību veidu starp ķirzakām un kailgliemežiem!
“+ +” Labvēlīgi neitrālas attiecības.
“– –” Abpusēji negatīvas attiecības.
“+ –” Nomācošas attiecības.
“0 +” Labvēlīgi neitrālas attiecības.
Laputis ir augu kaitēkļi, kuru saldie izdalījumi piesaista skudras, kas ar tiem mielojas. Skudras pasargā laputis no to ienaidniecēm — mārītēm.
Kāds barošanās attiecību veids šajā situācijā neveidojas?
laputis (+) un augi (–)
skudras (–) un mārītes (–)
laputis (–) un mārītes (+)
mārītes (+) un augi (–)
Kā sauc barošanās attiecību veidu, ko veido cieša un ilgstoša divu sugu kopdzīve?
(a)
Putnu barotavā ir iebērtas saulespuķu sēklas, tāpēc biežākie viesi ir zaļžubītes, lielās zīlītes, melnie meža strazdi un zvirbuļi.
Kādas barošanās attiecības veidojas starp šiem putniem?
(a)
Kas dabā ir enerģijas avots barošanās ķēdei vai tīklam, kuru izmanto ražotāji?
(a)
