Dabīgajās ūdenstilpnēs sastopama reti. Ir visēdāja, spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem.

Latvijas saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Pamatbarība - zivis, rudeņos arī vardes. Ir nozīmīga zivs zivjsaimniecībā un sporta makšķerēšanā visā pasaulē.

Latvijā saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Pamatbarība: sīki dzīvnieki un ūdensaugi. Makšķernieku lomos viena no visbiežāk sastopamajām zivīm.

Var izaugt 3 metrus garš un svērt 150 kg. Tā ir lielākā zivs Latvijā. Plata mute ar 6 taustekļiem. Plēsīgs, parasti uzturas slēptuvēs, aktīvāks tumsā. Lielākā saldūdens zivs Latvijā.

Ķermenis ir čūskveida, klāts ar sīkām zvīņām, izskatās kails. Nenobrieduši īpatņi sastopami saldūdeņos un jūras piekrastē. Nārstot dodas uz Atlantijas okeānu, Sargasu jūru, 4-7 tūkst. km tālu no Eiropas. Iznārstojušie īpatņi pēc nārsta iet bojā.

Dzīvo uz grunts. Dzīves laikā abas acis pārvietojas uz mugurpusi. Barojas ar gliemjiem. Vērtīga zivs nozvejai.

Plēsīga zivs, kas barojas ar vēžiem un zivīm. Nozīmīgs zvejas objekts Baltijas jūrā. Ķermenis vārpstveidīgs, galva liela.

Pārtiek no sīkiem vēžveidīgajiem. Nozīmīgs zvejas objekts. Viens no galvenajiem mencas barības objektiem.

Ir viena no siļķes pasugām. Pārtiek no vēžveidīgajiem. Nozīmīgs zvejas objekts.

Saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Izplatības areāls — mērenā josla Eirāzija, sākot ar Rietumeiropu, u.c. Populāra zivs dīķsaimniecībās.

Karpu dzimtas saldūdens zivis. Plaši sastopama Eirāzijā. Makšķerniekiem nav iecienīts loms, bet bieži izmanto kā ēsmas zivtiņu.

Sapalu dzimtas zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā.

Nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi. Tā sastopama Eiropā un Rietumāzijā.