Pēc sintaktiskajiem sakariem teikuma locekļus iedala virslocekļos un palīglocekļos.

Pēc uzbūves teikuma locekļus iedala vienkāršos un saliktos teikuma locekļos.

Vairumā gadījumu teikuma loceklis neatbild uz kādu noteiktu jautājumu.

Teikuma loceklis teikumā veic morfoloģisku funkciju.

Teikuma locekli atsevišķos gadījumos var veidot patstāvīgs vārds kopā ar partikulu.

Teikuma locekli var veidot patstāvīgs vārds kopā ar prievārdu.

Atsevišķos gadījumos teikuma locekļa sastāvā ietilpst patstāvīgs vārds un izsauksmes vārds.

Teikuma locekli var veidot viens patstāvīgs vārds.

Teikumam ir raksturīga nenoteikta gramatiskā uzbūve.

Teikums ir vienīgā sintakses izpētes vienība.

Tekstu veido nozīmes ziņā saistīti izteikumi.

Teikuma beigās vienmēr liekams punkts.

Teikums ir saziņas vienība.

Teikumam ir noteikta uzbūve un intonatīvā pabeigtība.

Teikumu var veidot viens darbības vārds.

Saziņā parasti izmanto atsevišķus teikumus, kas savstarpēji nav saistīti.

Nozīmes ziņā saistītas izteikumu virknes veido tekstu.