WorksheetsKāpēc dažādās Zemes vietās ir novērojams atšķirīgs klimats?
Total questions: 15
Worksheet time: 35mins
Laikapstākļi konkrētā vietā uz Zemes gadu no gada mēdz atkārtoties. Šādi ilggadēji samērā nemainīgi laikapstākļi veido šī apvidus...
(a)
Kas redzams attēlā?
fizioģeogrāfiskā karte
dabas zonu karte
klimata karte
Kas redzams attēlā?
(a)
Pēc klimatogrammas raksturo vidējo gaisa temperatūru?
augstākā +26 oC
Zemākā +9 oC
Zemākā +10 oC
Ko no klimatogrammas var uzzināt par nokrišņu daudzumu?
Katra mēneša vidējo nokrišņu daudzumu.
Katra mēneša maksimālo nokrišņu daudzumu.
Katra mēneša minimālo nokrišņu daudzumu.
Gada maksimālo un minimālo nokrišņu daudzumu.
Nokrišņu izmaiņas sezonas gaitā.
Kuri ir klimatu veidojošie faktori?
Nosauc vismaz 4. Maksimāli ir 7.
Izpēti shēmu! Kuri apgalvojumi atbilst patiesībai?
Saules stariem, lai sasniegtu Zemes virsmu, jāiziet cauri atmosfērai.
Lielākā daļa Saules starojuma atmosfērā izkliedējas.
Apmēram ceturto daļu Saules starojuma absorbē mākoņi, bet vēl viena ceturtdaļa tiek atstarota atpakaļ kosmosā.
Zemi sasniedz tikai aptuveni puse Saules starojuma, bet 5% no Saules starojuma tiek atstaroti no Zemes virsmas.
Kuri apgalvojumi par okeāna straumēm ir pareizi?
Aukstās straumes nes ūdeņus no ekvatoriālajiem apgabaliem virzienā uz poliem.
Silto straumju zonās ir pastiprināta ūdens iztvaikošana, kā rezultātā veidojas nokrišņi.
Aukstās straumes atdzesē gaisu, veicina kondensāciju, kā rezultātā veidojas nokrišņi.
Eiropas klimatu spēcīgi ietekmē siltā Ziemeļatlantijas straume.
Kā klimata veidošanos ietekmē okeāns un kā — sauszeme?
Okeāns sasilst lēnāk nekā sauszeme un lēnāk arī atdziest.
Sauszeme sasilst ātrāk nekā ūdens, bet tā ari ātrāk atdziest.
Jo tuvāk okeānam, jo lielāka temperatūras starpība starp ziemu un vasaru.
Okeāna tuvums ietekmē nokrišņu daudzumu un režīmu.
Aplūko zīmējumu!
Kas notiek kalnos bultas norādītajā virzienā?
Gaisa blīvums palielinās.
Gaisa blīvums samazinās.
Temperatūra pazeminās.
Temperatūra paaugstinās.
Kā reljefs ietekmē klimatu?
Zemes virsmas pacēlumi rada šķēršļus gaisa masu kustībai.
Sastopot kalnus gaisa masas virzās augšup, gaiss atdziest, notiek kondensācija, veidojas mākoņi un nokrišņi.
Lietus mākoņi ceļas pāri kalnu virsotnēm, atdziest un aiz kalniem, laižoties lejup, veido nokrišņu zonu.
Alpi neļauj siltajam gaisam no dienvidiem nonākt ziemeļos, tāpēc Ziemeļeiropā mēdz būt bargas ziemas.
Alpi ziemā aizšķērso ceļu aukstajam gaisam no ziemeļiem. Uz dienvidiem vērstajās Alpu nogāzēs un aiz tām ir siltāks, nekā ziemeļu nogāzēs.
Pie ekvatora Zemes virsma saņem ļoti daudz Saules siltuma. No tās sasilst apakšējie gaisa slāņi. Gaiss izplešas, kļūst viegls un ceļas augšup. Atmosfēras spiediens ir zems. Siltais gaiss nes līdzi daudz ūdens tvaika. Attālinoties no Zemes virsmas gaiss (a)
Attālinoties no ekvatora, vairāku kilometru augstumā gaiss atdziest, sablīvējas, kļūst smags un apmēram pie 30° Z p un 30° D p slīd lejup. Šis gaiss ir (a)
Atmosfēras cirkulācijas rezultātā starp gaisa masām, kurām ir atšķirīgas īpašības, veidojas plaša saskares zona. Kā sauc šo saskares zonu?
(a)
Aplūko shēmu! Kas raksturīgs atmosfēras spiediena joslai, kas atzīmēta ar burtu B?
Augsts atmosfēras spiediens
Zems atmosfēras spiediens
Nokrišņi veidojas
Nokrišņi neveidojas
