NEW
Font size
WorksheetsKlimata izmaiņu cēloņi un sekas
Total questions: 15
Worksheet time: 8mins
Kura dabiskā parādība ietekmē Zemes klimatu 11 gadu ciklā?
Zemes magnētiskā lauka svārstības
Saules aktivitātes cikli ar Saules plankumiem
Mēness fāžu maiņas Zemes orbītā
Kontinentu dreifs ģeoloģiskos laika posmos
Zemes ass slīpuma izmaiņas pret orbītas plakni ietekmē gadalaiku kontrastus. Kurš apgalvojums to vislabāk raksturo?
Jo mazāks ass slīpums, jo vasaras karstākas un ziemas aukstākas
Jo lielāks ass slīpums, jo vasaras karstākas, ziemas aukstākas
Ass slīpums neietekmē sezonu temperatūras atšķirības
Ass slīpums ietekmē tikai tropu reģionus, nevis mērenos platuma grādus
Kura virsma atstaro lielāko Saules starojuma daļu?
Jauns asfalts
Mežs
Okeāna ledus
Svaigs sniegs
Izvēlies pareizo apgalvojumu par samazinošas atgriezeniskās saites (negatīvās) darbību aprakstītajā okeāna–ledus–mākoņu sistēmā.
Siltāks okeāns izraisa vairāk zemo mākoņu, kas palielina ienākošās radiācijas daudzumu un vēl vairāk silda ūdeni.
Tumšāks okeāna ūdens absorbē vairāk siltuma, palielinās iztvaikošana un veidojas vairāk zemo mākoņu, kas atstaro vairāk radiācijas, pazeminot okeāna ūdens temperatūru.
Ledus kušana palielina okeāna albedo, tāpēc atstarojas mazāk Saules radiācijas un ūdens turpina silt.
Mākoņu daudzuma samazināšanās izraisa lielāku atstarojumu un strauju okeāna atdzišanu neatkarīgi no ledus segas.
Kurš solis vislabāk raksturo brīdi, kad sistēmā sākas atdzišanu pastiprinošs cikls, kas ved uz ledus segas atjaunošanos?
Atmosfērā veidojas vairāk zemo mākoņu, tāpēc atstaro vairāk radiācijas un okeāna ūdens temperatūra pazeminās.
Ledus sāk kust, jo tumšais ūdens absorbē vairāk siltuma nekā ledus segas virsma.
Okeānā samazinās iztvaikošana, jo ūdens kļūst aukstāks, un mākoņu daudzums samazinās.
Okeāna virsmas albedo pazeminās, jo palielinās tumšo ūdens laukumu īpatsvars.
Aplūko attēlu par Krakatau izvirdumu un izlem, kurš apgalvojums vislabāk raksturo tā globālās sekas?
Pelni sasniedza tikai apkārtējās Indonēzijas salas un temperatūra pieauga par 1°C
Pelni un putekļi 13 dienās aptvēra pasauli, pazeminot Z puslodes vidējo temperatūru par ~0,5°C
Pelni izklīda dažu stundu laikā, un temperatūra nemainījās
Pelni palika troposfērā, radot tikai lokālu lietus pastiprināšanos
Izvērtē, kā Krakatau izvirduma atmosfēras ķīmija varētu būt saistīta ar sarkanajiem debesu toņiem, kas redzami Munkas gleznā «Kliedziens». Kura interpretācija ir visvairāk pamatota ar sniegto informāciju?
Sarkanās debesis radās no pilsētas gaismas piesārņojuma Oslo fjorda apkaimē
Sērskābes pilieni augstajos mākoņos pastiprināja Saules starojuma izkliedi un atstarošanu, veicinot izteiktus sarkanos toņus
Sarkanās debesis ir tikai mākslinieka fantāzijas izpausme bez saistības ar dabas parādībām
Sarkanās debesis izveidojās, jo Krakatau izvirdums paaugstināja gaisa temperatūru par 2°C
Kura darbība tieši palielina siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrāciju atmosfērā, izmantojot oglekli saturošus enerģijas avotus?
Mežu atjaunošana intensīvos stādījumos
Fosilā kurināmā plaša izmantošana
Iedzīvotāju skaita samazināšanās
Vēja un saules enerģijas izmantošana
Lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā metāna emisijas var pieaugt. Kurš no zemāk minētajiem skaidrojumiem vislabāk pamato saikni starp lopkopību un klimata pārmaiņām, balstoties uz attēlā minētajiem faktoriem?
Lopkopība palielina skābekļa koncentrāciju, kas samazina siltumnīcas efektu
Lopkopība rada metāna emisijas, kas palielina SEG koncentrāciju atmosfērā
Lopkopība samazina ekonomisko attīstību, tādējādi mazinot emisijas
Lopkopība palielina mežu platības, tādējādi uzlabojot oglekļa piesaisti
Kurš no tālāk minētajiem ir tiešs klimata pārmaiņu efekts uz vidi?
Jūras līmeņa celšanās un piekrastes teritoriju apdraudējums
Kalnu veidošanās paātrināšanās un jaunu kontinentu rašanās
Zemes ass slīpuma palielināšanās dēļ īsākas ziemas
Stratosfēras ozona slāņa tūlītēja atjaunošanās
Jums jāizstrādā stratēģija piekrastes pašvaldībai, kuras teritorijā arvien biežāk novēro spēcīgas vētras un eroziju. Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu sekas ietver jūras līmeņa celšanos, plūdus un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kurš risinājumu komplekts vislabāk samazina riskus ilgtermiņā?
Cietu betona vaļņu masveida izbūve un mitrāju nosusināšana, lai paplašinātu apbūvi
Dabas balstītu risinājumu ieviešana: kāpu un mitrāju atjaunošana, plūdu uzkrāšanas teritoriju izveide un apbūves ierobežošana augsta riska zonās
Intensīvāka piekrastes izpļaušana, lai samazinātu degmateriālu uzkrāšanos vētru laikā
Tikai glābšanas dienestu kapacitātes palielināšana bez teritorijas plānošanas maiņām
Kura sociālā joma ir tieši minēta kā ietekmēta no klimata pārmaiņām: veselība, neaizsargātās iedzīvotāju grupas, nodarbinātība (lauksaimniecība, tūrisms) vai izglītība? Izvēlies vienu no uzskaitītajām jomām, kas ir iekļauta sarakstā.
Veselība
Pilsētplānošana
Neaizsargātās iedzīvotāju grupas
Kiberdrošība
Aplūko attēlu par klimata pārmaiņu draudiem uzņēmējdarbībai. Kurš no norādītajiem sektoriem attēlā ir saistīts ar lielāku dzesēšanas pieprasījumu vasarā un ūdens resursu ierobežojumiem sausuma periodos?
Apdrošināšana
Enerģētika
Mežsaimniecība
Tūrisms
Izvēlies pareizo apgalvojumu par klimata pārmaiņu radītajiem teritoriālajiem draudiem dažādos reģionos, balstoties uz aprakstu: Arktikā kūst ledus okeānā un mūžīgais sasalums; Ziemeļeiropā pastiprinās krastu noskalošanās un plūdu draudi (īpaši pie Ziemeļjūras); Vidusjūras reģionā pieaug temperatūra un ir gari sausuma periodi.
Arktikā galvenais drauds ir ilgstošas sausuma epizodes un mežu ugunsgrēki, kamēr mūžīgais sasalums paliek stabils
Ziemeļeiropā dominē ūdens trūkums, bet krastu erozija un plūdi nav būtiski
Vidusjūras reģionā raksturīga temperatūras paaugstināšanās un ilgi sausuma periodi
Arktikā notiek krastu noskalošanās un plūdi, bet ledus un mūžīgais sasalums saglabājas
Kurš apgalvojums visprecīzāk raksturo Parīzes nolīgumu, kā tas aprakstīts materiālā?
Pieņemts 1992. gadā ar mērķi stabilizēt SEG izmešus; Latvija pievienojās 1995. gadā
Pieņemts 1997. gadā; stājās spēkā 2005. gadā; rezultāti bija slikti, jo ASV atteicās parakstīt, bet Ķīna un Indija neparakstīja
Pieņemts 2015. gadā; veicina investīcijas oglekļa mazietilpīgai un klimatnoturīgai attīstībai; līdz 2030. gadam paredz SEG emisiju samazinājumu par vismaz 40%; Latvija ratificēja 2017. gadā
Pieņemts 2015. gadā; nosaka visām valstīm vienādus obligātus kvotu mērķus bez nacionālām saistībām
