Search Header Logo
Staļiniskie pēckara gadi Baltijā. 1949.g. deportācija

Staļiniskie pēckara gadi Baltijā. 1949.g. deportācija

Assessment

Presentation

History

12th Grade - Professional Development

Practice Problem

Hard

Created by

Natalija Leoncuka

Used 19+ times

FREE Resource

31 Slides • 12 Questions

1

Staļiniskie pēckara gadi Baltijā. 1949.g. deportācija.

Slide image

2

1939 - 1940 OKUPĀCIJAS PRIEKŠVĒSTURE

1940-1941 PADOMJU OKUPĀCIJA


Atkārtojums- spēle

3

Multiple Choice

1939.gadā 23. augustā

1

2.pasaules kara sākums

2

PSRS okupē Latviju

3

Molotova - Ribentropa pakts

4

Vācijas uzbrukums Francijā

4

Multiple Choice

1940. gadā 17.jūnijā

1

Latvijas Tautas Padome sanāk uz pirmo sēdi

2

Latvijas Tautas frontes dibināšana

3

PSRS okupē Latviju

4

Latgales pievienošana Krievijas impērijai

5

Multiple Choice

Padomju Savienības ultimāts Latvijas Republikai

1

1939.g. 1.septembrī

2

1939.g.23.augustā

3

1941.g. 13./14.jūnijā

4

1940.g. 16.jūnijā

6

Multiple Choice

1939. gada 1. septembrī vācu karaspēks pārgāja....... robežu

1

Francijas

2

Padomju Savienības

3

Beļģijas

4

Polijas

7

Multiple Choice

1940. GADĀ 5. AUGUSTĀ

1

Latvijas iedzīvotāju pirmā masu deportācija

2

Latviju iekļauj PSRS

3

Molotova-Ribentpora pakts

4

Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu

8

Multiple Choice

1941. GADĀ 13./14.JŪNIJĀ

1

Pirmā Latvijas iedzīvotāju masu deportācija

2

Nacistiskā Vacija uzbrūk Padomju Savienībai

3

Otrā pasaules kara sākums

4

Sākas nacistiskā okupācija Latvijā

9

Pirmā Padomju Savienības okupācijas režīma civiliedzīvotāju masu deportācijas 1941. gada 14. jūnijā 

Civiliedzīvotāju masu deportācijas no Baltijas valstīm sākās vien gadu pēc Padomju Savienības pirmās okupācijas. Izsūtīšanas akciju aktīvi sāka gatavot jau 1941. gada maijā, kad PSRS Valsts drošības komisārs Vsevolods Merkulovs, un iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija sagatavoja ziņojumu par deportācijas nepieciešamību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to “attīrīšanai no pretpadomju, kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem”

10

Kas ir deportācija?

Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).

11

Masu deportācijas 1941. gada 14. jūnijā smagi skāra Latvijas sabiedrības inteliģenci, politisko un ekonomisko eliti.

Liela daļa no šiem cilvēkiem bija aktīvi Latvijas politikā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, spēka gados – 40-50 gadus veci un galvenokārt no Rīgas –, tādēļ dažkārt to apzīmē par Staļina mēģinājumu “nocirst galvu” tai Latvijai, kas bija 1920.-30. gados veidota un attīstīta, tādējādi nodrošinot ceļu PSRS iecerēm.



12

1945. GADA 8. MAIJS

Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vacu karspēka grupējumi

13


  • Nacionālie partizāni ("meža braļu kustība")

  • Abrene

  • Latvieši trimdā

  • Deportācija 1949.gadā 25. martā

14

Naktī uz 14. jūniju no Latvijas tika deportēti 15 443 cilvēki. 15% no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz 10 gadiem. Deportēto vidū bija ne vien latvieši, bet arī ebreji, krievi, vācieši, poļi. Vairāk nekā seši tūkstoši izsūtīto nomira.

15

1949. GADA 25. MARTĀ

Latvija piedzīvoja divas masveida deportācijas – pirmo – 1941. gada 14. jūnijā, galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci. Otro – 25. martā – vērstu pret Latvijas laukiem.

16

Deportācijas mērķi

Pēc Otrā pasaules kara Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) vadība 1939.–1940. gadā okupētajās un anektētajās teritorijās centās pabeigt 1940.–1941. gadā iesākto reģiona sovjetizāciju, kuras sastāvdaļa bija individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolhozos (krievu кoлхоз, saīsināts no коллективное хозяйство) un bruņotās pretestības likvidācija. Lai panāktu šos mērķus, 1948.–1952. gadā notika deportācijas no šīm teritorijām. Viena no akcijām bija “Krasta banga” 25.–30.1949. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tā bija viena no lielākajām pēckara laika deportācijām PSRS, kā arī lielākā deportācijas akcija Baltijā (kopskaitā izsūtīja 95 tk cilvēku).

17

Slide image

18

Slide image

19

Slide image

20


Par "kulakiem" uzskatīja tos turīgos zemniekus, kuru īpasumā pirms okupācijas bija 30 ha un vairak zemes, vai kuri nodarbināja algotu darba spēku.

Par "nacionālistiem"- partizānus, partizānu atbalstītājus, kā arī notiesāto personu tuviniekus.

21

Slide image

22

Slide image

23

Slide image

24

Slide image

25

Slide image

26

Slide image

27

Slide image

28

Slide image

29


Cilvēki nelabprāt pievienojas kolhoziem, bet pēc masu izvešanas situācija strauji mainijas. Tikai 1949.gada aprīlī Ilūkstes apriņkā tika izveidoti 90 arteļi. Tādā veidā tika izpildīts uzdevums apvienot zemniekus kolektīva saimniecībā.

30

Slide image

31

Open Ended

Kas ir deportācija?

32

Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).

33

Open Ended

Deportācijas mērķi?

34


1) pabeigt 1940.–1941. gadā iesākto reģiona sovjetizāciju.

2)individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolhozos.

3) bruņotās pretestības likvidācija.

35

Open Ended

Kurus uzskaitīja par "kulakiem"?

36

Par "kulakiem" uzskatīja tos turīgos zemniekus, kuru īpasumā pirms okupācijas bija 30 ha un vairak zemes, vai kuri nodarbināja algotu darba spēku.


37

Open Ended

Kurus uzskaitīja par "nacionālistiem"

38

Par "nacionālistiem"- partizānus, partizānu atbalstītājus, kā arī notiesāto personu tuviniekus.

39

Open Ended

Kāpēc cilvēki nevēlējās pievienoties kolhoziem?

40

Zemnieki, īpaši turīgie, nevēlējās apvienoties ar nabadzīgajiem un vidēji.

41

Open Ended

Par ko liecina fakts,ka pec deportācijam ļoti ātri saka veidoties kolhozi un lauksaimniecības arteļi?

42

Slide image

43

Slide image

25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 

Staļiniskie pēckara gadi Baltijā. 1949.g. deportācija.

Slide image

Show answer

Auto Play

Slide 1 / 43

SLIDE