Ūdens cietība

Multiple Choice

Ūdens cietību nosaka Ca²⁺ un Mg²⁺ jonu daudzums ūdenī.

• Jā

• Nē

Multiple Choice

Ūdens nekarbonātu cietība raksturīga ūdenim, kas Zemes dzīlēs saskaras ar nešķīstošiem magnija un kalcija sāļiem, kuri nav karbonāti.

• Jā

• Nē

Multiple Choice

Ūdens nekarbonātu cietību var novērst tikai tad, ja ūdeni vāra.

• Jā

• Nē

Multiple Choice

Ūdens karbonātu cietību var novērst, gan ūdeni vārot, gan pievienojot tam sodu.

• Jā

• Nē

Multiple Choice

Vismīkstākais dabas ūdens ir:

• ezeru ūdens.

• avotu ūdens.

• lietusūdens.

• jūras ūdens.

Multiple Choice

Karbonātu jeb pārejošo cietību un nekarbonātu jeb pastāvīgo cietību var novērst, izmantojot

• ozonēšanu.

• jonu apmaiņas kolonnas.

• ūdens aerāciju.

• ūdens vārīšanu.

Multiple Choice

Norādi, kurā gadījumā ir aprakstīta ūdens karbonātu cietība!

• Ūdenī izšķīduši kalcija, magnija un dzelzs hidrogēnkarbonāti.

• Ūdenī izšķīduši kalcija, magnija un dzelzs sulfāti.

• Ūdenī izšķīduši kalcija, magnija un dzelzs hlorīdi.

• Ūdenī izšķīduši kalcija, magnija un dzelzs nitrāti.

Multiple Choice

Pārējošo ūdens cietību veido

• Ca2+. Mg2+ un Fe2+ karbonāti, hlorīdi un sulfāti

• Ca²⁺. Mg²⁺ un Fe²⁺ karbonāti

• Ca2+. Mg2+ un Fe2+ hlorīdi un sulfāti

Multiple Choice

Nepārējošo ūdens cietību veido

• Ca2+. Mg2+ un Fe2+ karbonāti, hlorīdi un sulfāti

• Ca2+. Mg2+ un Fe2+ karbonāti

• Ca2+. Mg2+ un Fe2+ hlorīdi un sulfāti