Mārtiņdiena. Tautasdziesmas un ticējumi

Mārtiņš bija labs vīriņ(is)

Aiz visiem vīriņiem:

Tas baroja, tas sukāja

• Manus bērnus kumeliņus.

• Manas baltas avitiņas.

• Manas jaunu līgaviņu.

• Manu vecu māmulīti.

Kas dimd, kas rīb

Ap istabiņu?

Mārtiņa gailīši

• Dancīti veda.

• Asti grieza gredzenā.

• Tīruma galā.

• Putraimus lasa.

Mārtiņam vīzes pinu,

I aukliņas darināju:

Mārtiņš manas govis gana

• Šo garo(i) vasariņu.

• Visgarām jūras malu.

• Pastaliņu plēsējiņas.

• Es tecēju kājiņām.

Mārtiņam(i) gaili kāvu

Sarkanām(i)( kājiņām.

Lai guntiņas nevaj'dzēja,

• Kumeliņus barojot.

• Ciemiņā aizejot.

• Lai ūdens netecēja.

• Lai Katrīna gaļu cep.

Mārtiņš brauca ziemas ceļu,

Mīkstu sniegu putināja.

Mīkstu sniegu putināja,

• Rudzu lauku sargādams.

• Vistas, gaiļus sargādams.

• Mazus bērnus kutināja.

• Lai gotiņas barojās.

Devu, devu Mārtiņam,

Ko es biju solījusi:

Raibu vistu, cekulainu,

• Ar visiem nadziņiem.

• Ar visiem radziņiem.

• Ar raibām oliņām.

• Kāpostiņu piedevām.

Pērkonītis ducināja

Visu cauru vasariņu;

Nu, dūc mana istabiņa

• Mārtiņdienas vakarā.

• Ziemassvētku vakarā.

• Pilna bišu saskrējusi.

• Tā kā lācis midziņā.

Visi saka, visi saka:

Mārtiņdiena, Mārtiņdiena.

Kaut varētu Mārtiņdienu

• Aiz ausīm noturēt.

• Aiz biksēm noturēt.

• Visu dienu nogulēt.

• Tā kā aitu pabaidīt.

Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,

Nu mēs tevi pavadām.

Nāc atkal citu gadu,

• Tad mēs tevi gaidīsim.

• Tad mēs putru vārīsim.

• Ar raibām oliņām.

• Atnes košu vasariņu.

Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem...

• ..nebūs vēl zāles.

• ..lopiem birs asaras.

• ..vistas nedēs vēl olas.

• ..saimniecei sāpēs kājas.