Pārbaudot interneta avotus, būtiska pazīme uzticamībai ir avota publicēšanas datums un tas, vai tas ir atjaunināts.

Atpazīstama domēna paplašinājumi, piemēram, “.edu” un “.gov”, bieži norāda uz uzticamāku informāciju.

Meklētājprogrammas kā Google un Bing vienmēr sniedz objektīvus un neitrālus meklēšanas rezultātus.

Kad informācija ir publicēta grāmatā, to var automātiski uzskatīt par pilnībā pārbaudītu un uzticamu.

Viena no pazīmēm, ka vietne ir uzticama, ir tās URL formāts, kas sākas ar "https", jo tas garantē arī tās informācijas kvalitāti.

“Deepfake” tehnoloģija var tikt izmantota arī pozitīviem mērķiem, piemēram, izglītībai vai mākslai.

Daudzi viltus ziņu veidotāji izmanto klikšķu pievilcīgus virsrakstus, lai pelnītu no reklāmām.

Populāri sociālie tīkli, piemēram, Facebook vai TikTok, aktīvi filtrē un noņem visu veidu dezinformāciju, lai lietotājiem parādītu tikai patiesu informāciju.

Digitālais satura mārketings bieži izmanto ietekmētājus (influencers), lai reklamētu produktus, jo cilvēki uzticas tiem, ko redz ikdienas dzīvē, nevis tradicionālajās reklāmās.

Attēli un video ieraksti digitālajā vidē var būt viltoti tik profesionāli, ka tie bieži vien nav atšķirami no īstiem.