Šķiedras

Šķiedru klasifikācija

Minerālšķiedru pamatā ir neorganiskas vielas.

Visu augšķiedru pamatā ir sarežģīts organiskais savienojums – celuloze.

Visu dzīvniekšķiedru pamatā ir organiskie savienojumi – olbaltumvielas (keratīns).

Sintētisko šķiedru pamatā ir organiskie savienojumi – polimēri.

​Šķiedru ķīmiskais sastāvs

1.      resnums

2.      garums

3.      izturība

4.      lokanums

5.      stiepjamība

6.      higiēniskās īpašības

7.      spēja saglabāt siltumu

8.      noturība pret apkārtējo vidi

​Šķiedru īpašības

Vilnas šķiedras

Vilnas šķiedru veido divas vai trīs daļas: epiderma, kortekss jeb garoza un serde. Kortekss veido vilnas lielāko daļu no masas. Korteksu veido divi spirāliski kopā salikti puscilindri — ortokortekss un parakortekss. Serde padara šķiedru trauslāku un neizturīgāku. Vilnas galvenā sastāvdaļa ir keratīns, kas veido 80–85% no tās sastāva, bet 15–17% veido nekeratīna olbaltumvielas. Ir arī taukvielas un augu piemaisījumi kā salmi un siens.

Angoras kaza

Lama

Kamielis

Jeļena Ivanova

Paldies par uzmanību!