1918. gada 18. novembris

​"Tautas lielumu nosaka nacionālā pašapziņa un gara apvāršņi!"

Zigfrīds Anna Meierovics

1918. gada
18. novembris

Latvijas dzimšanas mirklis

1918. gada 18. novembris

Šī diena vēsturē bija tikai īss mirklis, tomēr ceļš uz šo brīdi izvērtās garš. Latvijas valsts netapa vienā dienā, proti, 1918. gada 18. novembrī, ceļš uz neatkarību turpinājās vēl pēc tam.

Latvijas pagaidu nacionālā padome pasludināja sevi par vienīgo pilntiesīgo tautas gribas pārstāvi. Latvijas neatkarību pagaidu nacionālā padome uzreiz neprasīja. Tāpēc, ka tā faktiski darbojās pagrīdē (pārsvarā Petogradā, tagadējā Pēterburga) un nekontrolēja Latvijas teritoriju.

Jāatceras, ka Latvijas teritorija uz 1917. gadu atradās Krievijas impērijas sastāvā. Līdz ar to Vidzemē un Latgalē saimniekoja boļševiki (Ļeņina piekritēji), bet Kurzemi un Rīgu ieņēma vācu impērijas armija. Gan vācieši, gan krievi cīnījās par Latvijas teritorijas iegūšanu, taču arī paši latvieši sapņoja par savas teritorijas apvienošanu un izveidošanu par vienu valsti - Latviju.

Par Latviju kā valsti latviešu politiķi sāka runāt jau 1917. gadā

​Bildē pa kreisi redzams izcilais latviešu diplomāts Zigfrīds Anna Meierovics, kurš 1918. gada jūlijā, pagaidu nacionāās padomes pilnvarots, devās uz Stokholmu. Līdzi viņam bija neliela bagāža - politiski dokumenti, 500 britu mārciņas un dažas greznas grāmats par latviešu mākslu, dāvināšani svarīgām personām ārvalstīs.

Stokholmā Meierovs atvēra latviešu informācijas centru, tikās ar presi un politiķiem.

Latvijas pagaidu nacionālā padome rīkojas

Pēc Stokholmas Meierovics devās uz Lielbritāniju. Šeit svarīgākais uzdevums bija satikt britu ārlietu ministru Artūru Džeimsu Balfūru. Vizīte tika atteikta neskaitāmas reizes, jo briti uz latviešiem skatās aizdomīgi. Kas ir latvieši? Pa pusei slāvi, pa pusei ģermāņi? Varbūtu Ļeņina piekritēji? Meierovicam ne vienu reizi vien nācās skaidrot, kas ir latvieši...
Galvenais uzdevums bija pārliecināts Balfūru, ka Latviju nedrīkst atdot ne Vācijai, ne Krievijai. Par vāciešiem bija vieglāk pārliecināt britus, jo tie bija britu ienaidnieku, taču ar krieviem bija grutāk.

Līdz ar to Z. A. Meierovics skaidroja britu ārlietu ministram:

Zigfrīds Anna Meierovics

" Krievijai nav bijušas uz Latviju jebkādas citas kā tikai iekarošanas tiesības. Šīs tiesības tagad ir zaudētas, un latviešu jautājums ir starptautisks jautājums. Ne rases, ne nacionālas, ne kulturālas, ne reliģiskas, ne sabiedriskas saites Latviju nesaista ar Krieviju un slāviem " 

Saruna starp Meierovicu un Balfūru ilga vien 20 minūtes, bet tās kļūs par svarīgākajām 20 minūtēm valsts dzimšanā.

• All right! Saka Lielbritānijas ārlietu ministrs

  Latvija netiks pievienota Vācijai;

  Kamēr nav notikusi pēckara Miera konference, briti ir gatavi atzīt latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas pagaidu valdību un Meierovicu - par tās neformālo diplomātisko pārstāvi.

• Pirmo reizi vēsturē kāda lielvara par Latviju runā kā par neatkarīgu valsti.

Fill in the Blanks

Fill in the Blanks

Multiple Choice

Kur tika atvērts pirmais latviešu informācijas centrs 1918. gada jūlijā?

• Vācijā

• Lielbritānijā

• Stokholmā

• Krievijā

Multiple Choice

Pēc Stokholmas apmeklējuma uz kuru valsti tālāk devās latviešu diplomāts Zigfrīds Anna Meierovics?

• Vācija

• Lielbritānija

• Francija

• Krievija

Multiple Select

Kāpēc Meierovics devās uz Lielbritāniju un izmisīgi centās satikt britu ārlietu ministru Artūru Džeimsu Balfūru? Ņem vērā, ka šeit ir divas pareizas atbildes.

• pārliecināt britus iekļaut Latviju Vācijas sastāvā

• pārliecināt britus iekļaut Latviju Krievijas sastāvā

• informēt britus, ka latviešiem nav nekāda sakara ar vāciešiem un krieviem

• pārliecināt britus, ka Latvija jāatzīst par neatkarīgu valsti

Kad briti faktiski ir atzinuši Latvijas valsti (vismaz līdz Miera konferencei), bet Meierovics vēl atrodas Londonā, ​Latvijā paši latvieši proklamē jeb pasludina savu valsti - Latviju.

Valsts proklamēšana

Strīdi. Britu nupat atzītā Latvijas pagaidu nacionālā padome tiek likvidēta.

Demokrātiksais bloks kaislīgi cīnās pret nacionālo padomi, kategoriski iebilstot par ideju, ka valsti proklamēs nacionālā padome nevis viņi paši.

Abas puses nebija samierināmas. Pēc ilgiem strīdiem tika dibināta Tautas padome, kas sastāvēja gan no demokrātiskā bloka, gan no pagaidu nacionālās padomes pārstāvjiem.

Par Tautas padomes priekšsēdi, pašam klāt neesot, tika ievēlēts Jānis Čakste. Viņš 18. novembra aktu ar savu klātbūtni nepagodināja. Vēsturnieki pieļauj - jo bija dusmīgs uz strīda cēlājiem.

​

Jānis Čakste

Jo atradās​ vēl Londonā un rakstīja ielūgums Londonas latviešiem uz pasākumu pēc nedēļas, kurā ziņošot par Latvijas nākotnes izredzēm un uzdevumiem.

Arī Meierovics 18. novembri nesvinēja

Nākamajā rītā pēc 18. novembra latvieši saprata, ka nekāda brīvība nav iegūta. Cīņa par brīvību vēl bija priekšā. Ne tikai ierakumos uz kara lauka, bet arī diplomātu un politiķu salonos.

Līdz pat 1920. gadam Latvijas teritorijā norisinājās sīvas cīņas. Vienā pusē krievi, otrā - vācieši. Vēl nevar būt nekādas runas par Latviju kā brīvu zemi.

Tikmēr notiek Brīvības cīņas dzimtenē

Abi devās uz Parīzi, kur nupat bija sākusies Miera konference (tikko bija beidzies Pirmais pasaules karš). Abu mērķis - panākt, ka Latviju atzīst citas pasaules valstis.

Jānis Čakste dodas uz Londonu pie Meierovica

Kas notiek tālāk?

Sākotnēji neviens par Latviju kā neatkarīgu valsti Miera konferencē negribēja dzirdēt. Vajadzēja paiet veselam gadam (Brīvības cīņas jau Latvijas teritoijā bija izcīnītas), kad Meierovicam beidzot bija izdevies iekarot Francijas un Itālijas labvēlību.​

Parīzes Miera konference 1919-1920

Kur palika britu labvēlība?

Britu ārlietu ministru Belfūru nomaina otrs - Džordžs Kerzons, kurš bija Belfūra dedzīgs oponents un latviešus atzīt nevēlējās.

​1921. g. itāļi rosina lemt par Latvijas neatkarības atzīšanu, briti šo ideju bloķē.

Lielu paldies Latvijas atzīšanas procesā varam teikt francūzim Aristīdam Briānam, kurš Latvijas neatkarības jautājumu, tiesa, pats uz savu galvu, ielika svarīgāko jautājumu listē Antantes sapulcē, kas notika 1921. gada janvārī. Līdz ar to nekas cits neatlika kā atzīt Latviju arī starptautiski.

Itāļi rosina lemt par Latvijas neatkarību

Franču premjers, kurš bija viens no pirmajiem, kurš 20.gs. 20. gados proponēja vienotas Eiropas ideju. Atbalstu tā arī neieguva. Drīz vien Eiropu plosija jauns kārš.

Aristīds Briāns

Meierovica ideja par Baltijas savienību

Viņa ideja bija par Baltijas savienības izveidošanu, kas sniegtu lielāku militāru un ekonomisku atbalstu Latvijai. Diemžēl līdz galam šī iecere tā arī netika īstenota.

Meierovics neslēpa sarūgtinājumu:

​Zigfrīds Anna Meierovics

" Ja mums vieniem pašiem būs doti 20 gadi neatkarības, tad uzskatiet, ka mēs esam ilgi dzīvojuši. " 

Pravietiski vārdi, jo, jau pēc 18 gadiem, Latvija tika okupēta otro reizi.

Ja skaitam no proklamēšanas brīža, 1918. gada 18. novembra, tad Latvijas valsts bija pastāvējusi tikai 22 gadus. Līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad Latvijas teritoriju no jauna okupēja krievi.

Galvenā atziņa - Latvija neieguva neatkarību vienā dienā, 1918. gada 18. novembrī, parakstot proklamēšanas aktu Rīgas pilsētas Otrajā teātrī (tagad - Nacionālais teātris). Mēs, 18. novembrī, nepieminam tikai vienu dienu un vienu īsu mirkli, bet gan arī ceļu līdz neatkarībai un cilvēkus, kas par valsts neatkarību cīnījās, "iedegās" un dārgi samaksāja ar savām dzīvībām.

Multiple Choice

Kas bija Artūrs Džeims Balfūrs?

• Lielbritānijas ārlietu ministrs

• Francijas premjers

• Itālijas ārlietu ministrs

• Vācijas kanclers

Multiple Select

Kādas britiem bija asociācijas ar latviešiem? Pareizas ir 3 atbildes.

• Latvieši ir ģermāņi

• Latvieši ir slāvi

• Latviešiem nav nekāda sakara ar krieviem un vāciešiem

• Latvieši atbalsta Ļeņinu

Multiple Choice

Kāpēc tika likvidēta britu atzītā Latvijas nacionālā pagaidu valdība?

• Nacionālā padome izjuka, jo pietrūka vēlamais dalībnieku skaists

• Jo tai nebija juridiska spēka

• Demokrātikais bloks nevēlējās, ka Latviju proklamē nacionālā padome. Notika iekšējie kašķi un strīdi.

Multiple Choice

Kas bija Tautas padome?

• Demokrātiskā bloka un pagaidu nacionālās padomes apvienojums, kas proklamēja Latvijas valsti

• Latvijas nacionālās padomes jaunais nosaukums

Fill in the Blanks

Multiple Choice

Kas bija Aristīds Briāns?

• Itālijas premjers, kura politiskās darbības palīdzēja atzīt Latvijas valsti starptautiski.

• Francijas premjers, kura politiskās darbības palīdzēja atzīt Latvijas valsti starptautiski.

• Britu ārlietu ministrs, kura politiskās darbības palīdzēja atzīt Latvijas valsti starptautiski.

Multiple Choice

Latvijas valsti 1918. gada 18. novembrī proklamēja Rīgas Otrajā pilsētas teātrī. Kā sauc mūsdienās šo teātri?

• Latvijas Nacionālais teātris

• Dailes teātris, Rīgā

• Jaunais Rīgas teātris

Fill in the Blanks