Filma: Cilvēktiesības rokmūzikā

Kas ir cenzūra?

(Atzīmē pareizo atbilžu variantu)

• Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats

• Varas iestāžu liegums publicēt, atskaņot un izplatīt informāciju, tekstus, kuru tās uzskata par nevēlamu.

• Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā

• Romas imperatora Centuriona cietoksnis

Answer explanation

Totalitārisma apstākļos tautas gribas, indivīda brīva izpausme nebija iespējama. Cenzūra nemitīgi sekoja, lai presē, radio, televīzijā

un literatūrā, arī mūzikā un kino neparādītos padomju varas kritika.

[Pārveidots pēc Uzdevumi.lv, sk. https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/otra-padomju-okupacija-7241/re-7dc3229c-ceab-4bb1-921e-93ccb33f11a8#:~:text=Cenz%C5%ABra%20%E2%80%93%20varas%20iest%C

4%81%C5%BEu%20liegums%20izplat%C4%ABt,p%C4%81rbauda%20public%C4%93

jamos%20tekstus%20un%20inform%C4%81ciju.]

Kādas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības (cilvēktiesības) tika pārkāptas konkrētajā situācijā:

1) kad grupai "Pērkons" aizliedza dziedāt dziesmas, kuru vārdus uzrakstīja M. Melngalvja;

2) kad aizliedza grupai turpināt darboties, uzstāties koncertos?

(Atbildi ieraksti zemāk)

Evaluate responses using AI:

OFF

Lūdzu izlasi laikrakstā "Latvija Šodien", Nr.13 (01.12.1985.) publicētā Jura Svečtura raksta "Rokmūzika Latvijā" fragmentu (velc bultiņu labajā pusē zemāk)

Pēc tam atbilstoši zemāk norādītajām 4 kategorijām pievieno atbilstošās pazīmes

ROKMŪZIKA LATVIJĀ

Juris Svečturis

"Rokmūzika Latvijā sāka ieviesties piecdesmito gadu beigās. Neraugoties uz padomju varas iestāžu liktajiem šķēršļiem, Latvijas jaunieši ar radio, jūrnieku un radu starpniecību ieguva informāciju no Rietumiem un paši centās veidot kaut ko tādu, kas atbilstu laikmetīga un brīvi domājoša cilvēka tieksmēm un prasībām pēc modernās mūzikas, mākslas, dzejas. Valstī, kur savā laikā bija negodā kritis un vajāts pat tāds brīnišķīgs instruments kā saksofons un kur centās aizliegt tik nemirstīgu deju kā tango, jaunieši sāka jūsmot par ELVIS PRESLEY, aizrautīgi dejot rokenrolu un atdarināt Rietumu modes, kā piemēram, izaudzējot garus matus un valkājot šauras bikses. Režīms šīs parādības visiem līdzekļiem un dažādos veidos nežēlīgi apspieda. Sešdesmitajos gados Latvijā parādījās skanu plates ar BEATLES un ROLLING STONES mūziku, kā arī ziņas par hipiju un ~puķubērnu" kustību Rietumos. Tos centās atdarināt. Pamazām sāka veidoties arī ansambli ar dažādiem mūzikas stiliem. ….. Sākumā visas rokgrupas iespējami burtiski imitēja Rietumu ansambļus, dziedot tikai angliski. Tos, kuri mēģināja atskaņot pašu kompozīcijas latviešu valodā, uzskatīja par varas pielīdējiem! Taču neraugoties uz domstarpībām, visus saliedēja tieksme brīvi muzicēt un ar šo muzicēšanu izteikt sabiedrisku protestu, vēršoties pret režīma puritānisko un mietpilsonisko nostāju. Oficiālās iestādes, protams, visu šo kustību nekādi neatbalstīja, vēl vairāk — tās bija kategoriski pret to. Tika izdots rīkojums, ka ansambļiem obligāti jāreģistrējas tā sauktajā Estrādes orķestru birojā. Repertuāram bija nepieciešama oficiāla atļauja. Programmās pārsvarā bija jābūt padomju komponistu dziesmām. Uz koncertiem regulāri ieradās dažādi pārbaudītāji: kultūras ministrijas inspektori un citu cenzūras iestāžu ierēdņi — ar tiesībām uzlikt augstus naudas sodus, konfiscēt mūzikas instrumentus un aizliegt ansambļiem uz stāties sabiedriskās vietās, ja tie ne pakļaujas režīma prasībām. Vairākas grupas aizliedza. Septiņdesmito gadu sākumā Latvijas rokmūzikas kustība sašķēlās. Tie ansambļi, kam svarīgāk bija uz kāpt pa karjeras kāpnēm, pielāgojās varas iestāžu iecelto komisiju prasībām kā repertuārā, tā arī priekšnesumu vizuālo jautājumu un skatuves stājas ziņā. Pārējās grupas turpināja savu iesākto ceļu, labi apzinoties šķēršļus un nepatikšanas, kas tās sagaida no augšas. Izveido jās sava veida subkultūra, ko raksturoja gribēts neprofesionālisms, ne viltots muzicēšanas prieks, pesimistiski noskaņotās jaunatnes jūtu attēlojums absurdi abstraktos vai tieši kritiskos dziesmu tekstos. Subkultūras mūzikai allaž ir bijusi liela nozīme rokmūzikas vispārējā attītībā. Komerciāli rokansambļi Rietumos un Estrādes orķestru biroja resp. valsts ieceltu komisiju atzīti un cenzūrai pakļāvušies kolektīvi Latvijā kavē brīvas demokrātiskas kultūras veidošanos un izplatīšanos. Tādas grupas, kā NEBIJUŠU SAJŪTU RESTAURĒŠANAS FABRIKA un DZELTENIE PASTNIEKI tālab vienmēr atradīs ceļu uz publiku….

Rietumu mūzika skan radio un diskotēkās. Jaunatnes interese par to ir neaprakstāmi liela. Pat padomju prese spiesta aizvien biežāk informēt par ārzemju mūzikas zvaigznēm. Ārzemju skaņu plašu cenas melnajā tirgū ir varen augstas. Pēdējos gados, kad Latvijā izplatījās diskotēkas un Raimonda Paula estrāde sāka norietēt, lielu popularitāti ieguva ansambļi, kas spēlēja ne tikai ārzemju, bet arī aizvien vairāk tieši latviešu komponistu dziesmas. …. Pārdoto ZODIAKA albumu Disko Alianse un Mūzika izplatījumā skaits pārsniedzis 8 miljonus eksemplāru, tādējādi ar saviem instrumentālajiem skaņdarbiem kļūstot populārs visā Padomju Sa vienībā. …. Taču netrūkst ari dziesmu ar mūsu vecmeistaru vārsmām, jo izmantota tiek Eduarda Veidenbauma, Rūdolfa Blaumaņa, Aleksandra Čaka dzeja. ….Mūziku galvenokārt raksta paši ansambļu dalībnieki. levērojamākie skaņraži no vinu vidus ir Juris Kulakovs (PĒRKONS), Zigmārs Liepinš (MODO, OPUS), Mārtiņš Brauns (SĪ POLI), Guntis Veits (CREDO), Ēriks Ķiģelis (LĪVI) un Boriss Rezņiks (EO LIKA). Dziesmu tematika ir visai daudzveidīga. Tā skar kā mīlestību pret savu zemi, tā arī dabas aizsardzības problēmas, pat cīņu pret alkoholismu un spekulāciju un sociālus konfliktus, ieskaitot augošo kriminalitāti — protams režīma nospraustajās robežās. Netrūkst arī teksti, kas nevedina klausītājus uz pārdomām. ….

Uz koncertiem un diskotēkām (Latvijā pirmās nodibinātas 1973. g., šodien ir ap 300) jaunieši šodien iet bez īpašām mākslinieciskām prasībām, viņi galvenokārt vēlas izklaidēties. Sen pagājuši tie laiki, kad jaunatne uz diskotēkām gāja kā uz sava veida interešu klubu — vispirms noklausījās priekšlasījumu un tikai tad dejoja. Tātad moto bija ~izklaidējot — audzināt". E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūrizglītības darba zinātniski metodiskā centra estrādes mūzikas un diskotēku sektora metodiķis Ivars Rengards „ ... raksturoja mūsu republikas diskotēku ceļu desmit gadu garumā — no sarežģījuma un nopietnības uz atvieglotību, vienkāršotību un izklaidi vien. Daudziem noteikti vēl ir atmiņā pirmās diskotēkas RPI studentu klubā — klātesošie klausījās nopietnu rokmūziku, piemēram, grupas KING CRIMSON izpildījumā, apmainījās ar domām, diskutēja. Šodien no tā visa ir palikušas saldsērīgas atmiņas: pāri visam — vienīgi un tikai izklaidēšanās moments" (PJ 28. 4. 1984). Taču šī „audzināšana" neatvsvēra dejošanas priekus, tāpēc nav jābrīnās, ka jaunieši uz diskotēkām (senāk vairāk studenti, pēdējos gados pārsvarā „tīneidžeri") vairs negāja, ja viņiem pirms dejošanas bija jānoklausās šādas lekcijas: ~Padomju tautas uzvara cīņā pār fašistisko Vāciju", ~Pēckara sociālistiskās celtniecības panākumi", ~Tev, komjaunatne!", ~Darbs — goda lieta", ~Dziesma — cīņas ierocis", „Divas pasaules — divas jaunatnes". Ir pilnīgi skaidrs, ka jauniešiem apnika mēģinājumi ~paaugstināt diskotēku idejiski māksliniecisko līmeni un sniegt kolektīvu ieguldījumu padomju cilvēka morāles un ētikas principu veidošanā". Citus iemeslus, proti, grūto dzīves ikdienu, negribēti piemin nelaiķis PSKP ģenerālsekretārs K. Čerņenko: ~Brīvais laiks jāpavada bagātāk un interesantāk, lai tas palīdzētu attīstīt cilvēka spējas, likvidēt psiholoģiskās slodzes, ko nes līdzi mūsdienu dzīves ritms". Netrūkst tomēr ari šodien mēģinājumi uzbāzīgas ideoloģijas un propogandas vietā izvēlēties interesantas un pat šķietami nesavienojamas tēmas, piemēram „Krišjānis Valdemārs un diskotēka". Klausoties popmūziku no Latvijas, Rietumos dzīvojošam jaunietim ir grūti iedomāties, ar kādām problēmām ansambļiem Latvijā jāsastopas, līdz tie var oficiāli uzstāties un nodoties sava muzikālā mērķa īstenošanai. Skaņu aparatūras un mūzikas instrumentu sliktā kvalitātē, nepiemērotās koncertzāles, kā arī bieži iztrūkstošā oficiālā atļauja kavē kvalitatīvu mūzikas ierakstu un iespaidīgu koncertprogrammu radīšanu. …"

Avots: Svečturs, J. Rokmūzika Latvijā. Latvija Šodien, Nr.13, 01.12.198., pieejams: Periodika.LV, https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/DocPrint?issue=256920&article=DIVL483&lang=lv

Groups:

(a) Ierobežojumi mūziķiem

,

(b) Ierobežojumi jauniešiem

,

(c) Dziesmu tematika

,

(d) Populārākie latviešu mākslinieki/ grupas

• Lai uzstātos koncertos, pirms tam jāliek "eksāmens", t.i. jāpiedalās skatēs, kur tos vērtē

• Zodiaks

• Grūti iegūt atļauju koncertiem, saskaņot programmu, dziesmas, kuras dziedāt koncertos

• Lai apmeklētu dejas/diskotēku vispirms jāklausās audzinoša lekcija

• Spekulācija

• Mārtiņš Brauns

• Pieaugošie kriminālpārkāpumi sabiedrībā

• Cīņa pret alkoholismu

• Legālā, likumiskā veidā nopirkt ārzemēs (Rietumos) ierakstītu mūziku un to klausīties

• Dabas aizsardzības problēmas

• Iegūt kvalitatīvus mūzikas instrumentus, skaņu sistēmas

• Valkāt šauras bikses

• Audzēt garus matus

• Juris Kulakovs

• Pērkons

• Zigmārs Liepiņš